Tā pausts Latvijas Pašvaldību savienība sagatavotajā rezolūciju projektā, ko plāno iesniegt Saeimai.
Šī un citas rezolūcijas izskatīta ceturtdien Smiltenē notikušajā Latvijas Pašvaldību savienības 26. kongresā, kura moto bija “Rīt - stiprāki nekā šodien”. Kongresā vietvaru pārstāvji pārrunāja vairākus aktuālus jautājumus, īpaši uzsverot jauno izglītības finansēšanas modeli un ierobežotās iespējas iesaistīties komercdarbībā.
Ieviešot jaunu skolotāju algu modeli, arī pašvaldībām būs jāpalielina atalgojums tiem pedagogiem, kurus valsts nefinansē, taču pašvaldībām tam lieku līdzekļu nav.
Lai būtu finanses izglītības un arī citām jomām nepieciešams arī veicināt uzņēmējdarbības attīstību, tāpēc pašvaldības rosina arī valdībai atvieglot tām iespējas iesaistīties vietējā darba tirgus sekmēšanā, jo, kā redzams šobrīd, privātais sektors to viens nespēj izdarīt.
Kongresa laikā arī valsts prezidents Andris Bērziņš uzsvēra, ka pašvaldībām būtu jābūt lielākai lomai dažādu valstij svarīgu jautājumu risināšanā. Jo tāda situācija kāda ir šobrīd, ka zemā atalgojuma un bezdarba dēļ, iedzīvotāju valstī paliek ar vien mazāk, tuvākā desmitgadē tas valsti var nopietni apdraudēt.
Latvijas Pašvaldību savienība sagatavojusi arī rezolūcijas par sadarbību ar Valsts kontroli un pašvaldību pilnvaru termiņa pagarināšanu, aicinot Saeimu to noteikt piecus gadus pašreizējo četru gadu vietā.
Saeima arī tiek aicināta saskaņot pašvaldību vēlēšanas un Eiropas Parlamenta vēlēšanas jau ar nākamo vēlēšanu ciklu, kā arī izvērtēt iespēju abas vēlēšanas organizēt vienā dienā.
Kā paskaidro LPS, apvienojot vairākas vēlēšanas vienā dienā, tiek panākts gan ekonomiskais izdevīgums, gan lielāka iedzīvotāju aktivitāte. Tāpat tādā veidā tiek sadalīts uzvarējušo politisko spēku spektrs un nodrošināta iespēja starpvēlēšanu periodā sākt un pabeigt dažādus attīstības projektus.
LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis kongresā uzsvēra, ka tas ļautu nodrošināt, ka nenotiek vēlētāju aktivitātes kritums, kā tas bija Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Viņaprāt, arī Saeimai vajadzētu nākotnē pāriet uz tādu pašu vēlēšanu periodu.
Viņš pieļāva, ka politiskās partijas gan baidās no rezultāta, kāds būs, ja pašvaldību vēlēšanas apvienos ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
Par nepieciešamību pagarināt pašvaldību vēlēšanu periodu līdz pieciem gadiem LPS runāja jau pagājušajā gadā notikušajā kongresā.
Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanas notika 2013.gada 1.jūnijā, un tajās piedalījās 45,99% balsstiesīgo vēlētāju. Savukārt iepriekšējās Eiropas Parlamenta vēlēšanas notika 2014.gada 24.maijā, un tajās balsoja 30,24% vēlētāju.
