Dienas ziņas

Karadarbības ietekmi izjutīs arī kultūras mantojuma objekti

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Pašvaldībās varētu izmitināt vēl 4800 bēgļu

Pašvaldībās varētu izmitināt vēl 4800 Ukrainas kara bēgļu

Lai pašvaldības varētu uzņemt vēl vairāk bēgļu, nepieciešami teju 20 miljoni eiro. Vides aizsardzības un reģionālās attīstība ministrija (VARAM) apkopojusi pašvaldību iesniegtos piedāvājumus par ēkām, kurās, veicot remontdarbus, varētu tikt izmitināti vēl 4800 bēgļu. Tomēr, pēc vietvaru sacītā, ir jādomā ne tikai īstermiņā par pagaidu mītnēm, bet arī ilgtermiņā, jo jautājums par dzīvojamo fondu kļūst arvien sāpīgāks.

"Kā mēs redzam, telpas ir samērā plašas, gaitenis ir pietiekami plašs, lai pa to varētu pārvietoties arī personas ar kaut kādiem kustību traucējumiem," Ogres novada pašvaldības izpilddirektora vietniece Dana Bārbale izrāda pirms septiņiem gadiem likvidētās tuberkolozes slimnīcas telpas Ogres novada Tīnūžu pagastā. Ogres pašvaldība saredz iespēju šeit izveidot dzīvojamo fondu 150 personām.

"Ļoti labi pielāgojamas gan dzīvošanai ar bērniem. Ir gan vecāku istaba, jauniešu istaba, kur var ērti iekārtot gultu, galdu, rakstāmgaldu," stāstīja pašvaldības pārstāve.

Pašvaldības iesniegušas VARAM piedāvājumus par ēkām, kuras varētu izmitināt bēgļus, veicot remontdarbus un sagaidot valsts finansējumu.

Kā skaidroja ministrijā, šobrīd vērtējot piedāvājumus, remontdarbiem finansējums nepieciešams teju 20 miljoni eiro. Tad tiktu nodrošinātas vietas 4800 bēgļiem.

"Par tiem 4800, pat tad, ja mēs aplūkotu iespēju 19 miljonus eiro finansējumu lūgt, tas varētu notikt kā kurā pašvaldībā – pēc pusgada, pēc deviņiem mēnešiem," sacīja VARAM valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša.

Tāpēc kā risinājumu ministrija saredz iespēju piešķirt līdzekļus telpām, kas pielāgojamas ātrāk un paredz mazākus līdzekļus. Tad izmitinot vien 700 bēgļus.

"Rēķinoties ar izmaksām plus mīnus 320 eiro uz vienu personu. Dienesta viesnīcās, kādos rehabilitācijas centros, pamatskolas ēkās. Tādi nu iespējamie varianti, kur varētu bēgļus izmitināt," sprieda VARAM pārstāve.

Tikmēr Ogrē norādīja, ka šobrīd visi pašvaldības esošie dzīvojamā fonda resursi bēgļu izmitināšanai ir izsmelti.

Bet bēgļu plūsma joprojām esot mainīga un jāgatavojas uzņemt arī ievainotās personas. Turklāt dzīvojamā fonda jautājums jau tuvākajā laikā būs vēl aktuālāks.

"Šobrīd arī skatoties, lai izpildītu šo, kā teikt, vajadzību Ukrainas civiliedzīvotājiem atrast dzīvesvietu pēc tam, kad ir pagājis atbalsta periods 90 dienas, ko nodrošina pašvaldības. Īsti jau nav brīvais dzīvojamais fonds pieejams, tas ir jārada," sacīja Ogres novada pašvaldības izpilddirektora vietniece.

Kustības "Gribu palīdzēt bēgļiem" valdes locekle Evija Strupiša skaidroja, ka ir novērojama tendence Ukrainas bēgļiem Latvijā dzīvesvietu meklēt tuvāk lielākām pilsētām. To skaidro arī ar plašākām darba iespējām.

"Ja cilvēks vēlas pats sevi uzturēt, tad darba iespējas ir ārkārtīgi svarīgas, un lielākās pilsētās piedāvā lielākas iespējas nodarbinātībai. Un ne tikai nodarbinātībā, bet arī pakalpojumu apjoms, visticamāk, šādās vietās ir lielāks. Piemēram, valodu kursi un tamlīdzīgi, ko mēs varam redzēt, ka dažādas šādas privātās iniciatīvas ir bāzētas tieši lielajās pilsētās, nevis lauku reģionos," atzīmēja Strupiša.

Pēc VARAM sniegtās informācijas, piedāvājumu par pašvaldības ēku pielāgošanu bēgļu izmitināšanai galvenokārt iesniegušas tieši valstspilsētas un novadi Pierīgā, kur salīdzinoši tuvu pieejami gan valsts, gan pašvaldību sniegtie pakalpojumi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt