Pašvaldībām atvēl 5 miljonus eiro pieteikumu apstrādei
Valsts atbalstu siltumenerģijas sadārdzinājuma daļējai kompensēšanai no apkures sezonas sākuma līdz nākamā gada aprīļa beigām saņems visas mājsaimniecības neatkarīgi no apkures veida. Centrālapkures, dabasgāzes apkures klienti atvieglojumus ieraudzīs turpmākajos rēķinos. Savukārt par siltumsūkņu izmantoto elektroenerģiju, nokurinātajām briketēm, granulām un malku iesniegumus pieņems un izvērtēs pašvaldības. Tieši tām būs jāizvērtē, kuram pienākas palīdzība un kādā apjomā.
Vienlaikus šoruden paplašinās arī mājokļa pabalsta saņēmēju loku, taču pašvaldību sociālie dienesti jau tagad ir pārslogoti. Visu rudenī gaidāmo iesniegumu apstrāde ieilgs, lai arī pašvaldības rēķinās ar papildu darbinieku pieņemšanu. Nauda tam būs – vietvarām šīs papildu slodzes dēļ novirzīs vairāk nekā piecus miljonus eiro, lai tiktu galā ar paredzami milzīgo iesniegumu daudzumu. Finanšu ministra Jāņa Reira ("Jaunā Vienotība") ieskatā – tā ir pārāk liela summa.
"Sākotnēji tika iesniegts par 900 000 eiro atbalstu, bet šodien parādījies par vairāk nekā pieciem miljoniem eiro. Man tādas informācijas nebija. Un tad es saprotu, ka bijuši šantāžas elementi – "ja nedosiet mums, pašvaldībām, šo naudu, tad mēs to nedarīsim." Nu, ļoti interesanta attieksme," sprieda finanšu ministrs.
Papildus resursu paredzēšanu pašvaldībām aizstāvēja labklājības ministrs Gatis Eglītis ("Konservatīvie"). "Mēs esam centušies nākt pretī, cik iespējams, gan ar šiem avansiem, gan finansējumu šiem administratīvajiem mērķiem, jo skaidrs, ka tas ir papildu darbs, un iesniegumu skaits par apkures izdevumu kompensēšanu un mājokļu pabalstu būtiski pieaugs."
Panāktā vienošanās nozīmē, ka par katru iesniegumu paredzēti 8 eiro administrēšanas izmaksas. Pašvaldības šos līdzekļus varēs izmantot dažādi.
Viena sadaļa ir sociālo dienestu darbs, kurā darba specifikas dēļ jaunu darbinieku piesaiste būs apgrūtināta, brīdināja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte.
"Tas, ko mēs redzam no sociālo dienestu puses, ka varētu būt grūtības piesaistīt šādus papildus cilvēkus, jo mēs saprotam, ka būs terminētie līgumi, un tā samaksa droši vien nav pārāk pievilcīga, tāpat tas ir gana sarežģīts, piņķerīgs process," vērtēja LPS pārstāve.
Otra sadaļa – sagaidāmie iesniegumi par apkures veidu kompensēšanu. Tas paver pašvaldībām plašākas iespējas organizēt darbu. Līdz apkures sezonai tam vēl ir laiks.
"Protams, šobrīd pašvaldībām ir pārdomu laiks. Katrai pašvaldībai jāparedz veidi, kā tās plānos šo procesu administrēšanu.
Vai tie būs klientu apkalpošanas centri, vai tie ir apkaimju centri Rīgā, vai lauku novados iesaistīs pagastu pārvaldes vai kādā citādā veidā, vai ar mājokļu departamentu palīdzību," norādīja Rudzīte.
Pašvaldības gatavojas pieņemt pieteikumus atbalstam
Pašvaldībās jau ar zināmām bažām gaida rudeni un šo papildu darba apjomu. Rīgas domes Labklājības departamentā top pieteikumu pieteikšanas plāns. Ar to sola iepazīstināt pēc 22. augusta, sīkāk stāstot, kur un kad iedzīvotājiem vērsties ar pieteikumiem.
Limbažu novada mērs Dagnis Straubergs (Latvijas Reģionu apvienība) stāstīja, ka siltumresursu kompensācijas iesniegumu pieņemšanu paredzēts uzticēt pagastu pārvaldēm un pagastu apvienībām.
Vietvarā pārrunājuši, ka būs problemātiski secināt, vai iesniedzēja dati par konkrētu apkures veidu atbilst patiesībai.
"Tātad, pirmkārt, par iedzīvotāju iesniegumiem – ar šo slodzi tiksim galā. Vēl ir diskusijas, vai mēs pietiekami operatīvi varēsim apstrādāt šos iesniegumus, jo te jau arī par apkures veidu mums nav datubāzes, lai pārliecinātos par apkures veidu konkrētā mājā. Sarežģīti, samērā sarežģīti šobrīd," atzina Straubergs.
Gan Limbažu novada mērs, gan arī Ludzas novada priekšsēdētājs Edgars Mekšs (Latvijas Zemnieku savienība) jaunos pienākumus saista ar lielu slodzi pašvaldību sociālajiem dienestiem. Datu apstrāde var iekavēties, un iedzīvotājiem ar to jārēķinās, jo sociālajiem darbiniekiem jātiek galā ne vien ar novada iedzīvotāju, bet arī Ukrainas bēgļu problemātiku. Nākšoties meklēt papildu darbiniekus, bet ir bažas, ka trūks cilvēku ar atbilstošām zināšanām, norādīja Mekšs.
"Viena lieta ir atalgojums, ka mēs maksāsim klāt; bet gadījumos, kad kādu darbinieku nepieciešams ņemt no malas, viņam jābūt kompetentam.
Mēs nevaram vienkārši paņemt cilvēku, kurš nav strādājis pašvaldībā, un te uzreiz viņam trūks kompetences," sprieda Ludzas novada priekšsēdētājs.
Paredzamais iesniegumu skaits būšot milzīgs
Paredzamais apstrādājamo iesniegumu daudzums būs milzīgs. Ministrijas lēsušas, ka mājokļa pabalstam kvalificēsies 44 000 mājsaimniecību vai apmēram 100 000 iedzīvotāju.
Par siltumsūkņa patērēto elektrību iesniegumus sagaida no apmēram 40 000 mājsaimniecību, savukārt par apkurināšanai izmantotām granulām un briketēm – vismaz 60 000 mājsaimniecību.
Vairāk nekā 130 000 mājsaimniecību varēs pretendēt uz kompensāciju par malkas iegādi vai nu ar čeku, vai pretendēt uz 60 eiro maksājumu par malkas iegādi bez pirkuma čeka.
Par pēdējo no atbalsta pasākumiem politiska vienošanās prasījusi visvairāk diskusiju. Sākotnēji piedāvāts kompensēt 20 eiro mēnesī vai 140 eiro par visu apkures sezonu, taču vienošanās ir par 60 eiro.
Pašvaldību darbu daudzo iesniegumu apstrādē atvieglos vienots digitāls risinājums, bažas par noslodzi mēģināja mazināt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs ("Attīstībai/Par!").
"Tas, kas noņems papildus administratīvo slogu, būs vienota sistēma no 1. oktobra. Digitāls risinājums, lai vienoti šīs veidlapas varētu aizpildīt un darbs kļūtu vieglāks," sacīja ministrs.
Ministrijā skaidroja, ka katrs pieteikums par malkas iegādes kompensācijām nebūs jāpārbauda. Mājsaimniecības pārstāvim jāuzrāda dokuments, kas apliecina, kam pieder nekustamais īpašums un kāds tajā ir apkures veids.
Bieži nākšoties paļauties uz iesniedzēju godaprātu, taču pašvaldībām varētu nākties arī pārbaudīt, vai kompensācija par malkas izmaksām pieprasīta atbilstoši.
"Ja pašvaldībai ir aizdomas vai bažas par to, ka atbalsts tiek izmantots negodprātīgi vai cilvēks pieteicies kaut kam, ko neizmanto, pašvaldībai ir iespējas aiziet un pārliecināties, vai viņš tur dzīvo un tiešām izmanto vienu vai otru atbalsta veidu. Tādas tiesības pašvaldībām patiešām ir," norādīja Plešs.
Vienlaikus vietvaras pārstāvošā organizācija norādīja, ka darbā ar tūkstošiem iesniegumu lieti noderētu iepriekš apspriesta datu apstrādes un maksājumu sistēma. Tajā plānots vienkopus nodrošināt pieeju Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem par mājsaimniecību kopējiem ienākumiem, deklarēto dzīvesvietu, kā arī Zemesgrāmatas datiem par īpašuma veidu. Tomēr šis plāns atlikts uz gadu – līdz nākamai apkures sezonai, norādīja LPS padomniece Rudzīte.
"Ja šādu risinājumu izveidotu, būt daudz ērtāk un lētāk izmantojams, turklāt arī pēc tam to varētu izmantot kā rīku ēnu ekonomikas apkarošanai," atzina Rudzīte.
Pašvaldību pārstāvji apzinās, ka problemātika līdz ar siltumapgādes kompensāciju un mājokļu pabalstu pieprasījumiem vislabāk būs jaušama no oktobra, sākot iesniegumu pieņemšanu. Līdz tam vēl šajā procesā iespējami dažādi tehniski precizējumi.