Saskaņā ar izložu un azartspēļu inspekcijas datiem Latvijā pašlaik ir 371 licencēta azartspēļu organizēšanas vieta 37 novados. Šo skaitu gan varētu samazināt šā gada aprīlī pieņemtie grozījumi Azartspēļu un izložu likumā, kas ļauj pašvaldībām pašām noteikt, kur spēļu zālēm nav vietas. To jau izmantojis Ķekavas novads.
Tomēr pašvaldības māc bažas, ka šāda iespēja atkal varētu tikt liegta.
“Ir azartspēļu pamatnostādnes, ko Ministru kabinets apstiprināja, un tagad cirkulē saskaņošanai plāns, kā ieviest pamatnostādnes. Un tur mēs redzam šādas idejas, pret ko Tieslietu ministrija nostāsies, ka pašvaldībām vajadzētu šīs tiesības atņemt. Tas ir formulēts tā, ka šī atļauju izsniegšanas kārtība būtu kaut kāda veidā jācentralizē,” pastāstīja tieslietu ministra padomnieks, Ķekavas novada domes deputāts Andris Vītols (Jaunā konservatīvā partija).
Pašreiz atļauju par spēļu zaļu atvēršanu izsniedz pašvaldība, bet licenci – Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija. Jaunās azartspēļu pamatnostādnes, kuru izstrādāšana tika uzsākta 2019. gadā, balstoties uz 2006. gadā pieņemto Azartspēļu un izložu likumu, paredz paplašināt to vietu uzskaitījumu, kur aizliegts organizēt azartspēles, bet lēmuma pieņemšana par azartspēļu organizēšanu tiktu atstāta tikai valsts līmenī.
“Pamatnostādnes, var teikt, veidoja nākotnes redzējumu. Bet tad, kad bija atvērts Azartspēļu likums, tad ļoti ātri tika ieliktas šīs divas normas, kas attiecās uz pašvaldību tiesībām izdot saistošos noteikumus. Iespējams, diskusiju laikā netika apsvērts tas princips, kas pārējos pantos ir iekļauts,” skaidroja Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Salmiņa.
Azartspēļu pamatnostādnes Ministru kabinets apstiprināja šā gada jūnijā, un pašlaik tās saskaņo ar visām iesaistītajām institūcijām. Kad tas būs pabeigts, likums atkal tiks atvērts, un tad arī izšķirsies, vai tajā paliks punkts, kas ļauj pašvaldībām pašām lemt par spēļu zāļu ierobežošanu savā teritorijā.
Jāpiebilst, ka pašreiz teju visus pašvaldību pieņemtos lēmumus par azartspēļu ierobežojumiem uzņēmēji ir pārsūdzējuši.
“Finanšu ministrija nepiedāvā to izņemt vismaz šajā stadijā. Tas, ko ministrija noteikti darīs, sekos līdz tiesvedību gaitai. Ja tiesa kaut kādā brīdī prasīs precizēt minēto normu, tad es domāju, ka ministrija piedāvās precizējumu,” pastāstīja Salmiņa no FM.
“ReTv” sižeta veidošanas laikā neizdevās sazināties ar Saeimas Budžeta un finanšu komisijas, kurā tika skatīti azartspēļu nosacījumi, vadītāju.
Tikmēr gan Azartspēļu un izložu inspekcijā, gan azartspēļu biznesa asociācijā, gan arī paši azartspēļu atkarīgie komentēja, ka fizisko spēļu zāļu skaita samazināšana atkarības postu nemazinās.
Uz to norādīja arī azartspēļu atkarīgais Jānis: “Tas, protams, ir labi, ka fiziski šīs zāles nebūs pieejamas. Reklāmas rada vēlmi atkarīgajiem iegriezties un uzspēlēt, un atgriezties pie vecajiem šabloniem. Bet ļoti daudzi jaunieši šodien spēlē totalizatorus un internetā. Ir jautājums, kāpēc vispār ir nepieciešamas šīs zāles.”
Pašlaik azartspēļu organizēšanas licences ir izsniegtas 18 uzņēmējiem.
