Kad 2006.gadā dibināja Grobiņas ģimnāziju, pilsētā paralēli turpināja darboties arī vidusskola. 2011.gadā vidusskolu pārveidoja par pamatskolu, bet nule februārī pašvaldība pieņēma lēmumu tās statusu pazemināt līdz sākumskolai un visus vecāko klašu bērnus novirzīt uz ģimnāziju. Ģimnāzija pamazām „apēd” stabilu, lielu skolu – tā var rezumēt Grobiņas pamatskolas sašutumu par notiekošo.
„Neskatoties uz sarežģīto demogrāfisko situāciju valstī, uz ko norādīja arī darba grupas sapulcēs domē, Grobiņas pamatskolai tomēr kaut kā ir pēdējo piecu gadu laikā izdevies piesaistīt skolēnus, pretēji pārējām novada skolām. Šobrīd skolēnu skaits ir 433. Mēs esam lielākā novada skola,” stāsta Grobiņas pamatskolas Izglītības padomes priekšsēdētāja Sigita Skuja.
Daļai skolotāju reorganizācija nozīmēs slodzes un līdz ar to - algas samazināšanos. Skuja arī bažījas - būs vecāki, kas izvēlēsies vest bērnus mācīties ārpus novada, piemēram, uz Liepāju.
Grobiņas pamatskola, kas jau no nākamā mācību gada būs sākumskola, no Grobiņas ģimnāzijas patiesībā atrodas vien dažu soļu attālumā. Un no nākamā gada septembra abas ēkas pat fiziski būs savienotas ar šo jaunbūvi.
Neskatoties uz to, ka ģimnāzija, kas arī piedāvā 7.– 9.klašu izglītību, ir blakus, daudzi Grobiņas pamatskolas bērni pēc sestās klases tomēr turpina mācīties tepat, stāsta pamatskolas pārstāve. Tikmēr ģimnāzijā šobrīd skolojas mazāk bērnu, nekā statusa saglabāšanai pieprasa Ministru kabineta noteikumi - minimālais skaits vidusskolas klasēs noteikts 120, Grobiņas ģimnāzijā ir 88 bērni.
Ideju, ka pamatskola jāpārveido par sākumskolu un 7.-9.klases jāatdod ģimnāzijai, novada pašvaldībā virzīja deputāte Ginta Kampare – izglītības komitejas vadītāja un vienlaikus arī ģimnāzijas atbalsta fonda valdes locekle. Pašvaldība uz “Panorāmas” jautājumiem gan deleģēja atbildēt citu izglītības komitejas deputātu Zigmundu Cinku. Taujāts, vai šis nav mēģinājums glābt ģimnāziju, lai tikai kaut kādā veidā uzturētu ģimnāzijas statusu, viņš atbilda, ka uz to var arī šādi skatīties.
Deputāts skaidro – zaudējot ģimnāzijas statusu, nāktos atgriezties pie vidusskolas, un tas būtu solis atpakaļ. Lēmums pieņemts izglītības kvalitātes vārdā. „Viņu sūtība ir sagatavot augstskolai. Gribētos novēlēt jebkuram Grobiņas bērnam nākotnē iegūt šo augstāko izglītību. Nenoliedzami to piedāvātu mācīties tur, kur viņš zina – Grobiņas ģimnāzijā, lai turpinātu augstāko izglītību iegūt,” skaidro Cinks.
„Jā, mums ģimnāzijas vidusskolas posmā skolēnu skaits šobrīd nav atbilstošs tam, kā nosaka Ministru kabineta noteikumi. Toties kvalitātes ziņā mēs sasniedzam rezultātus, kādi izvirzīti Valsts ģimnāzijas statusam. Lobiju vai ko tamlīdzīgu es šeit nesaskatu. Un es domāju, ka tā ir ļoti normāla situācija – spēcīga sākumskola, protams, ir pamats spēcīgai ģimnāzijai,” saka Grobiņas ģimnāzijas direktore Vizma Vītoliņa.
Direktore arī sola – bērni, kuriem pamatskolā bija speciālā programma skolēniem ar mācīšanās traucējumiem, varēs turpināt šādu izglītību. Lai arī patlaban ģimnāzijā šīs programmas nav, to izveidošot. Reorganizācijai vēl jāsaņem zaļā gaisma no Izglītības ministrijas. Taču pašreiz tā Grobiņas domei pieprasījusi papildu informāciju.
