Pastars norādīja, ka ar 51 balsi vienmēr būs par maz – šādos gadījumos ievēlētais prezidents var būt koalīcijas prezidents, taču nesaņemt pietiekamu atbalstu svarīgu lēmumu pieņemšanā.
Lielāks balsu atbalsts nodrošinātu lielāku prezidenta leģimitāti, skaidroja Pastars.
Šāda iniciatīva var tikt izskatīta neatkarīgi no pilnvaru paplašināšanas, taču pilnvaru paplašināšanas gadījumā tā ir obligāta, piekrita Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (“Saskaņa”).
Politoloģe un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) lektore Simona Gurbo atgādināja, ka mainot prezidenta pilnvaru samēru, mainīsies arī spēku samērs, tādēļ tiešām nepieciešams apsvērt lielāku prezidenta ievēlēšanai nepieciešamais balsu skaits. Situācijā, kurā starp prezidentu un Saeimu būtu krasas viedokļu atšķirības var izvērsties bīstamāka, nekā pirmajā brīdī šķiet, norāda Gurbo.
Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis (NA) arī atgādināja, ka par maz teik novērtēta prezidenta līdzšinējā valsts garīgā līdera funkcija.
"Esam aizmirsuši prezidenta simbolisko un reprezentatīvo funkciju, kas ir ļoti svarīga tautas uzrunāšanai un tās pašapziņas veidošanai,” sacīja Latkovskis.
Lielākoties eksperti bija vienisprātis, apgalvojot, ka prezidenta pilnvaru apjoms ir pietiekams.
Pretēju viedokli gan pauda Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze (ZZS): "Ja prezidentam nav iespēju ietekmēt izpildvaru, tad nevaram prasīt no viņa atbildību,” pauda Daudze.
Taču ārlietu ministra padomniece Sandra Sondore-Kukule pauda, ka daudz atkarīgs no prezidenta kapacitātes un viņa komandas, kas gan nav liela, taču to iespējams veidot tā, lai tās darbība sniegtu rezultātus. “Katram prezidentam savas darbības sākumā ir jāizvērtē savas prioritārās tēmas un tām tad arī jāvelta sava uzmanība, lai pēc četriem gadiem būtu iespējams analizēt paveikto,” sacīja padomniece.
Sondore-Kukule gan nenoliedz, ka politiskie notikumi valstī un ārpus tās bieži vien ietekmē prezidenta mērķus.
Runājot par iespējamajām izmaiņām prezidenta amata uzdevumos, Sondore-Kukule apgalvoja, ka varētu diskutēt par prezidenta pilnvaru līdzsvarošanu, dodot prezidentam iespēju izvirzīt amatpersonas, kuras šobrīd izvirza politiķi, tostarp Valsts Kontroles un Latvijas Bankas amatpersonas.
Tāpat eksperti vienojās, ka pilnveidojot prezidenta funkcijas esošas parlamentārās sistēmas ietvaros, varētu dot prezidentam iespēju regulēt ministru iecelšanu un atcelšanu no amata, tādējādi atbalstot premjera darbu.
Ziņots, ka līdzšinējais prezidents Andris Bērziņš pagājušajā piektdienā pavēstīja par nekandidēšanu uz Valsts prezidenta pilnvaru otro termiņu. Patlaban kā potenciālie prezidenta amata kandidātu minēti Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis Egils Levits, diplomāts un Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš, kā arī vienīgais oficiāli izvirzītais kandidāts, Latvijas Reģionu apvienības politiķis un Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars.
Otrdien koalīcija apņēmās kopīgu prezidenta amata kandidātu nosaukt līdz 11.maijam.
Valsts prezidenta vēlēšanas varētu notikt maija beigās vai jūnija sākumā. Likums paredz, ka prezidenta vēlēšanām jānotiek ne vēlāk kā mēnesi jeb 30 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru beigām. Taču likums arī neļauj steigties, jo prezidenta vēlēšanas var rīkot ne agrāk kā 40 dienas pirms pilnvaru beigām.
Pēdējais brīdis, kad Saeimas prezidijā ir jāiesniedz kandidatūras Valsts prezidenta amatam, ir pusotra mēneša jeb 45 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru termiņa beigām, un to var sākt darīt ne agrāk kā 50 dienas pirms pilnvaru beigām.
Valsts prezidenta vēlēšanas notiek aizklāti. Ja pirmajā kārtā neviens neiegūst nepieciešamo balsu vairākumu, tad otrā kārtā notiek ne agrāk kā 10 dienas pēc vēlēšanām. Šāda kārtība ir jaunums. Par Valsts prezidentu ir jānobalso vismaz 51 deputātam.
