Kaut arī izglītības iestādes Latgalē saskaras ne ar vienu vien problēmu, balvas pasniegšanas ceremoniju caurstrāvoja latgalisks humors, sirsnība un dzīvesprieks.
Kopā Nikodema Rancāna balvai tika izvirzīti 28 pedagogi, balva pasniegta četrās nominācijās. Balvu par latgaliešu valodas iedzīvināšanu skolas vidē saņēma Nautrēnu vidusskolas pedagoģe Veronika Dundure. Pateicoties viņai, šogad Rēzeknes skolās ieviests eksperimentāls mācību priekšmets – novadu mācība. Viņa uzskata, ka zināšanas par savu novadu bērniem būtu jāapgūst visā valstī.
“Gandarījums par balvu būs tad, kad novadu mācība būs visā Latvijā, ne tikai Latgalē, jo katrā kultūrvēsturiskajā reģionā ir savas īpatnības, ko vajadzētu zināt,” saka Veronika Dundure.
Trijās no četrām nominācijām tika pasniegta ne tikai galvenā balva, bet arī īpašās balvas. Izņēmums – nominācija par labāko debiju, kura tiek piešķirta pedagogiem ar darba stāžu mazāku par trim gadiem. Šajā nominācijā vienīgā apbalvojumu saņēma Guntra Kuzmina. Viņa atzīst, ka mācīt bērnus un mācīt tieši Latgalē bijis sirds aicinājums, taču jauno pedagogu lauku skolās nav daudz.
“Pārsvarā visi paliek Rīgā, kur mācās, strādā. Bet man sanāca kaut kā tā, ka es cīnījos par to, lai es būtu Latgalē, kaut gan man arī piedāvāja darbu Rīgā, bet es vienmēr gribēju būt šeit, būt pie savējiem,” saka Guntra Kuzmina.
Balvu par inovācijām izglītības procesā saņēma Daugavpils Valsts ģimnāzijas skolotāja Olga Grišāne. Viņa ieviesusi vairākus licencētus mācību priekšmetus ar mērķi palīdzēt audzēkņiem orientēties informācijas klāstā.
“Bieži vien skolēns neizdara nevis tāpēc, ka viņš negrib, bet tāpēc, ka viņš neprot, un tad mūsu uzdevums ir mazliet palīdzēt viņiem iemācīties mācīties,” norāda Olga Grišāne.
Šogad Nikodema Rancāna balva – sudraba pakavsakta – kopā pasniegta deviņiem no 28 nominantiem.
