4. studija

4. studija

4. studija

4. studija

Kāpēc vairs pasē neļauj rakstīt laulātā vārdu, asinsgrupu un dzīvesvietas adresi?

Pasē informācija kļūst skopāka – vairs neraksta asinsgrupu un bērnus

Ar gadiem Latvijas pilsoņa pasē norādītā informācija kļūst skopāka, pamanījuši Latvijas Televīzijas raidījuma "4.studija" skatītāji, kuru novērojumus apstiprina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP). Izrādās, tas ir saistīts ar personu datu aizsardzību.

"4.studijas" uzrunātā Elita, kura nomainījusi piecas pases, atzīst – pasē vairs neuzrāda pierakstu, arī bērnu un vīra vārdu. "Tos kādreiz rakstīja pasē." Māra vēlētos, lai bērna vārdi pasē tiktu rakstīti. "Man gan jau ir lieli [bērni], bet vienu brīdi pieņēma tā, jo man liekas, ka sievietei tas tā jauki."

Pases īpašnieka ziņā tagad ir izvēle, vai dokumentā iekļaut informāciju par tautību, bērniem līdz 18 gadu vecumam, kā arī vārda un uzvārda oriģinālo rakstību, ja tā ir svešvalodā.

Agrāk mēdza norādīt arī asinsgrupu, bet tagad gan vairs nē, tomēr aptaujāties cilvēki uzskata, ka šī informācija pasē būtu noderīga.

"Jā, tāda [asinsgrupa] arī reiz bija [norādīta] pasē. Jā, to gan vajadzētu. Mazums notiek kāda nelaime, tad jau nav slikti, ja cilvēkam ir pase līdzi, kur jau ir zīmogs ar asinsgrupu," stāsta Elita. Tāpat domā arī tūristu gids Raitis Strautiņš:

"Cilvēki ļoti bieži nezina savu asinsgrupu. Un, ja nu pēkšņi gadās kāds nelaimes gadījums, tad cilvēkiem tas dokuments ir klāt.

No tāda viedokļa asinsgrupa varētu būt nosacījums, ko varētu iekļaut."

Tikmēr PMLP Personu apliecinošu dokumentu departamenta direktors Inguss Treiguts norāda – no datu aizsardzības viedokļa nav pareizi norādīt dažādu papildinformāciju.

"Piemēram, ja ir nepieciešams noskaidrot tikai personas vecumu, bet, aplūkojot šo te dokumentu, var arī ieraudzīt personas asinsgrupu. Labā prakse personas datu aizsardzībā tomēr liek būt nedaudz piesardzīgiem attiecībā uz ļoti daudz dažādas papildinformācijas ierakstīšanu dokumentā," teica Treiguts.

PMLP stāsta, ka pases izskats arvien tiekot pilnveidots, lai dokumentu grūtāk būtu viltot. "Ja mēs izsniedzam šo pasi ar desmit gadu derīguma termiņu un pamatā tātad vienu konkrētu paraugu mēs izsniedzam kādus piecus gadus, tas nozīmē, ka tas paraugs kopumā būs apgrozībā piecpadsmit gadus.

15 gadi - tas tiešām ir ļoti ilgs termiņš, kurā attīstās dažādas tehnoloģijas un, teiksim, dokumentu aizsardzības viltošana kļūst vājāka," norāda Treiguts.

Nereti cilvēki brīnās, kāpēc pases fotogrāfija mainījusies no krāsainas uz melnbaltu. Izrādās, tas tādēļ, ka foto iestrādei pasē tiek izmantota lāzergravēšana. "Minētā tehnoloģija ir ļoti ērta izmantošanai un nodrošina salīdzinoši augstāku drošības līmeni, ja salīdzina ar tādu vidējo līmeni, ko var sasniegt ar tintes strūklas printeri," skaidro PMLP pārstāvis.

Daudziem pases šķirstīšana rada nostalģiju par dažādiem ceļojumiem, tāpēc nereti iedzīvotāji izsaka vēlmi pasi paturēt pēc tās derīguma termiņa beigām. Drošības nolūkos tas vairs nav atļauts, un tas, kā atzīst tūristu gids Raitis Strautiņš, ir saprotams:

"Varbūt tā [nederīgā pase] var kādam sliktam cilvēkam būt noderīga. Nu, teiksim, no šāda drošības viedokļa man liekas, ka tā varbūt ir normāla direktīva."

Vienīgais iemesls, kā dēļ tomēr var saņemt savā īpašumā pasi, kurai beidzies derīguma termiņš  - ja tajā vēl ir derīga vīza. Taču jāņem vērā  – vecā pase tiks sacaurumota, izņemot lapu, kurā atrodas derīgā vīza. Un vīza ceļojot būs derīga, vienīgi uzrādot jauno pasi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti