Dienas notikumu apskats

Pēc 35 gadu aizlieguma Saūda Arābijā tiek izrādīts pirmais kinoseanss

Dienas notikumu apskats

Valdība nākamnedēļ lems par jaunā Īres likuma sūtīšanu uz Saeimu

PB vērš uzmanību, ka Latvijai jādomā par talantīgāko pasniedzēju noturēšanu pašu mājās

Pasaules Banka: Latvijai jādomā par talantīgāko pasniedzēju noturēšanu

Latvijai jādomā par talantīgāko pasniedzēju noturēšanu, uzskata Pasaules Bankas eksperti. 

ĪSUMĀ:

  • Pasaules Bankas eksperti norāda, ka Latvijā akadēmiskā karjera jāpadara pievilcīgāka.
  • Pasniedzējiem vajadzētu maksāt arī par laiku, ko viņi pavada pētniecībā.
  • Īpaši uzmanība pievērsta doktorantūras un pēcdoktorantūras studijām, kuras jāuzlabo.
  • Akadēmiskai karjerai jābūt prognozējamai un atalgojumam - orientētam uz sasniegumu.
  • Tāpat rekomendācijās ieteikts piesaistīt arī zinātniekus no ārzemēm un veicināt apmaiņas programmas.
  • Ministrs norāda, ka finansējums rekomendāciju īstenošanai ir.

Pasaules Bankas vecākā izglītības speciāliste Nina Arnholda saka, ka darbiniekus mēdz uzlūkot kā kārtējās iestādes izmaksas, bet tā vietā vairāk nepieciešams domāt par akadēmiskās karjeras pievilcību, lai arvien vairāk jauno cilvēku izvēlētos kādu akadēmisku profesiju. "Esam devuši rekomendācijas, kā šo profesiju padarīt daudz vilinošāku," saka Arnholda.

Patlaban augstskolu pasniedzējiem pamatā maksā par kontaktstundām, kas pavadītas studentu auditorijas priekšā. Tā vietā vairāk jādomā par apmaksātu darba laiku, ko zinātnieki un lektori pavada pētniecībā.

Eksperti aicina doktorantūras un pēcdokturantūras procesus padarīt caurspīdīgākus, lai nodrošinātu taisnīgumu. Tāpat Latvijā jāstrādā pie tā, lai nodrošinātu prognozējamu karjeras struktūru augstskolās.

Eksperti iesaka augstskolām sadarboties, lai novērstu programmu dublēšanos, definēt, ko gaida no doktorantūras studentiem, sekmēt doktorantu dalību pētniecībā.

Augstākās izglītības iestādēm darbā būtu jāpieņem tāds akadēmiskais personāls, kas spēj veikt pētniecisko, studiju un administratīvo darbu. Akadēmiskā personāla darba samaksā svarīga būtu prognozējamība un finansiālā plānošana. Jāpanāk, lai akadēmiskā personāla atalgojums būtu adekvāts, orientēts uz sniegumu. Ieteikts nodrošināt akadēmiskā un zinātniskā darba integrēšanu.

Rekomendēts veidot nacionālo karjeras ietvaru, kas būtu savietojams ar starptautiskajām pamatnostādnēm. Tāpat ieteikts piesaistīt jaunos zinātniekus no ārzemēm.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotība") norāda, ka ministrija ņems vērā ekspertu ieteikumus:

Kārlis Šadurskis par Pasaules Bankas pētījumuVita Anstrate
"Tas nebūs pētījums, kas nogulsies plauktā, bet tas būs pētījums, kura rezultātu ieviešanai, pirmkārt, ir finansējums. Otrkārt, ir augstskolu griba sadarboties un strādāt. Lai būtu sadarbība ar nozares līderiem, lai veidotos kontakti, sakari, palīdzētu šiem pētniekiem, kad viņi tiešām par tādiem kļūst, palikt Latvijā un strādāt ne tikai pasaules un zinātnes pētniecībai, bet arī Latvijai."

Šadurskis akcentē arī domu, ka ir jādomā par augstskolu un uzņēmēju saikni, lai pētniecība nebūtu atrauta no reālās dzīves. Ministrs uzskata, ka  ražīguma kāpināšana, kur augstskolas var ļoti palīdzēt, ir ārkārtīgi svarīga arī uzņēmējiem.

Talantīgāko mācībspēku noturēšana Latvijā patiesi esot aktuāla problēma, piekrīt Rektoru padomes vadītājs no Daugavpils Universitātes – Arvīds Barševskis.

"Viens ir salīdzinoši nepietiekamais atalgojums, ko augstskolās saņem. Un otrs, visādas citādas, kaut kādas formalitātes un šķēršļi, kas dažreiz atbaida cilvēkus no augstskolām. Bet, ja runā par pārvaldību, arī tur ir jāpiekrīt," saka Barševskis.

Augstākas izglītības reforma

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kopš 2014.gada īsteno reformas augstākās izglītības sistēmā, kuru mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu, starptautiski konkurētspējīgu un pētniecībā balstītu augstāko izglītību, ko piedāvā efektīvi pārvaldītas iestādes. Reformas vērstas uz augstskolu lomas pārdefinēšanu – tām kā zināšanu centriem ir jāstimulē valsts ekonomiskā attīstība. 

2014.gadā, pēc iepriekšējā Pasaules Bankas pētījuma - Latvijas augstskolās ieviesa jaunu finansēšanas modeli, balstītu uz trīs pīlāriem. Izmaiņas bija nepieciešamas, jo, samazinoties studentu skaitam, saruka arī augstskolu budžeti, kas pamatā bija atkarīgi no valsts naudas un maksas studentiem.

Budžets trīs pīlāru modelī atkarīgs, pirmkārt, no studentu skaita, otrkārt – sasniegumiem, treškārt – rādītājiem zinātnē un pētniecībā.

Pētījuma pirmajā daļā secināts, ka augstskolas ieviesušas budžeta mainīgo daļu, kas atkarīga no to sasniegumiem. Taču katra mācību iestāde to darījusi atšķirīgi - balstoties uz pašas izstrādātu stratēģiju un mērķiem. Mērķi mēdzot būt sadrumstaloti, līdz ar to arī finansējums, kritizē starptautiskie eksperti. Turklāt stratēģijas pamatā izstrādā ieinteresētās puses – mācībspēki un studenti. Formāli piedalās arī ārējās ieinteresētās puses, piemēram, darba devēji, taču viņu viedoklis nav izšķirošs.

Turpinot modernizēt augstāko izglītību, IZM uzsver nepieciešamību mazināt augstskolu struktūru fragmentāciju, sekmēt resursu koplietošanu, kā arī stiprināt akadēmisko personālu. Augstākās izglītības modernizācijā no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem investēs apmēram 65 miljonus eiro. No tiem 34 miljoni eiro paredzēti augstskolu un koledžu mācībspēku attīstībai, 20 miljoni – labākai augstskolu un koledžu pārvaldībai, bet 11 miljoni eiro starptautiski konkurētspējīgu studiju programmu izveidei. Lai līdzsvaroto studiju un pētniecisko darbu, IZM īsteno plānu akadēmiskās profesijas stiprināšanai. 

Sadarbību ar Pasaules Banku ministrija sāka jau 2013.gadā jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa izstrādei. Šīs sadarbības rezultāti tika iestrādāti normatīvajos aktos un darbojas kopš 2015.gada. 2016.gadā ministrija ar Pasaules Banku sāka otru sadarbības projektu, kurā galvenā uzmanība pievērsta uz rezultātiem balstītiem, efektīviem iekšējās finansēšanas modeļiem, pārvaldībai un cilvēkresursu vadībai.

Nākamgad gaidāma visaptveroša augstskolu un to studiju programmu akreditācija. Vērtēs augstākās izglītības kvalitāti un darbinieku profesionalitāti. Ministrijas pārskats tāpat rāda, ka vairums akadēmisko mācībspēku ir vecumā no 30 līdz 39 gadiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt