Panorāma

Panorāma

Panorāma

Gads kopš Saeimas vēlēšanām

Partijas par katru balsi Saeimas vēlēšanās vēlas 5,5 eiro

Partijas par katru balsi Saeimas vēlēšanās grib 5,5 eiro

Tapis zināms, tieši kā politiskās partijas plāno sadalīt tām nākamā gada budžetā paredzētos vairāk nekā 5,5 miljonus eiro. Tieslietu ministrijā tapušie likuma grozījumi paredz, ka par katru balsi iepriekšējās Saeimas vēlēšanās partijas katru gadu saņems 5,5 eiro, kas ir gandrīz astoņas reizes vairāk nekā līdz šim. Vēl partijas saņems bāzes finansējumu 100 000 eiro apmēra.

ĪSUMĀ:

  • Lielāks valsts finansējums partijām – viena no Kariņa valdības prioritātēm.
  • Iepriekš spriests, ka partiju finansēšanai vajadzēs vēl 3 miljonus eiro.
  • Tagad valdība vienojas šim mērķim atvēlēt 5,5 miljonus eiro.
  • Likuma grozījumu anotācijā summa pamatota ar to, ka budžetā naudas pietiek.
  • TM rosina par katru saņemto balsi maksāt 8 reizes vairāk nekā līdz šim – 5,5 eiro.
  • Reirs: Tā ir politikas atkarības mazināšana no sponsoriem.
  • Reirs: Lēciens straujš, jo mēs šo jautājumu nekad neesam risinājuši nopietni.
  • Bordāns: Finansējuma aprēķini balstās uz piemēriem līdzīgās valstīs.
  • LTV aprēķini: Pēc šī modeļa vēlēšanu uzvarētājam “Saskaņai” vairāk nekā miljons eiro.
  • Procentuāli visstraujāk finansējums augs trijiem  Saeimā neiekļuvušajiem -  Reģionu apvienībai,  Krievu savienībai un “Progresīvajiem”.
  • Reizē plāno ierobežot viena ziedotāja “griestus”- no aptuveni 20 000 līdz 6000 eiro.

Valsts finansējuma palielināšana partijām ir viena no valdības prioritātēm. Jau gada sākumā valdība vērtēja dažādus finansēšanas modeļus, no kuriem dārgākais valstij izmaksātu trīs miljonus eiro gadā.

Tagad valdība vienojusies partijām dot krietni vairāk – 5,5 miljonus eiro, kas līdzšinējo valsts naudas apjomu partijām gandrīz desmitkāršos.

“Šis jautājums ir saistīts ar politikas atkarības mazināšanu no sponsoriem, un šis lēciens varbūt ir tik straujš tādēļ, ka mēs šo jautājumu nekad neesam risinājuši nopietni,” skaidroja finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”).

Uz lūgumu nosaukt partijas, kuras ir atkarīgas no sponsoriem, ministrs gan sacīja, ka viņam “tādas informācijas nav, bet tas ir kopējais viedoklis”.

Atšķirībā no gada sākumā vērtētā modeļa tagad Tieslietu ministrija vairs nepiedāvā partijām maksāt par biedru skaitu. Arī rosinātais bāzes finansējums par 2% balsu iegūšanu Saeimas vēlēšanās samazināts no 190 000 uz 100 000 eiro.

Taču par katru saņemto balsi paredzēts maksāt astoņas reizes vairāk nekā līdz šim – 5,5 eiro.

Likuma grozījumu anotācijā summa pamatota ar to, ka budžetā naudas pietiek.

Valsts finansējums politiskajām partijām Eiropas Savienības dalībvalstīs (eiro)

Itālija 180 000 000
Vācija 150 800 000
Spānija 78 000 000
Somija 34 000 000
Polija 31 106 241
Zviedrija 22 000 000
Ungārija 19 577 040
Nīderlande 15 000 000
Īrija 13 480 749
Austrija 11 574 815
Portugāle 8 520 000
Horvātija 6 616 680
Lietuva 5 800 000
Igaunija 5 400 000
Slovēnija 2 741 823
Luksemburga 1 600 000

2015. gadā Amsterdamas Universitātes apkopojums par valsts finansējuma apjomiem  partijām ES dalībvalstīs.

“Šie skaitļi vispār jau tika rēķināti pirms šīs valdības izveidošanas. [..] Tie balstās uz paraugiem, kas ir citās valstīs, un arī daļēji lai tuvinātos vismaz aptuveni tam, kas ir līdzīgās valstīs – Lietuvā un Igaunijā,” skaidroja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija).

Ja valdība un Saeima jauno modeli apstiprinās, pēc Latvijas Televīzijas aprēķiniem “Saskaņa” nākamgad no valsts saņems vairāk nekā miljonu eiro.

Vēlēšanās otro vietu ieguvusī partija “KPV LV” saņems 760 000, savukārt Jaunā konservatīvā partija – 730 000.

Tomēr procentuāli visstraujāk finansējums pieaugs trim partijām, kas Saeimā nav iekļuvušas. Latvijas Reģionu apvienībai, Latvijas Krievu savienībai un “Progresīvajiem” valsts finansējums pieaugs vairāk nekā 10 reizes.

Latvijas Krievu savienība valsts naudu gan šobrīd nesaņem tāpēc, ka tai Latvijā nav atvērta konta.

Vienlaikus partijām, kas saņems valsts naudu, būs stingrāki noteikumi ziedojumiem. Viens cilvēks nevarēs partijai ziedot vairāk par 6000 eiro līdzšinējo aptuveni 20 000 eiro vietā.

Savukārt mērķi, kam valsts naudu partijas varēs tērēt, būs plašāki.

“Es domāju, ka tas dos profesionālismu partijām. Tās nebūs šauru interešu, lētu biedrību līmenī. Tas dos iespēju, ka politiskās partijas ir valsts pārvaldes institūciju struktūras sastāvdaļa, balsts. Tas ir fundaments, uz kura veidosies visas pārējās valsts iestādes,” norādīja Bordāns.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs klātienes interviju Latvijas Televīzijai atteica tāpēc, ka jauno partiju finansēšanas modeli galvenokārt esot izstrādājušas politiskās partijas, savukārt KNAB iesaistījies minimāli. Birojs vien atbildēja, ka kopumā finansējuma palielināšanu atbalsta, taču plašāku komentāru varēs sniegt pēc tam, kad valdība jauno modeli būs apstiprinājusi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti