Pašlaik, ja vadītājs, kas nav transportlīdzekļa īpašnieks, nesamaksā naudas sodu labprātīgi, administratīvā atbildība būtībā tiek pārnesta no pārkāpēja uz transportlīdzekļa īpašnieku, kuram nav iespēju tikt uzklausītam.
Līdz šim Ceļu satiksmes likums paredzēja - ja uzliktais naudas sods nav samaksāts noteiktajā termiņā, transportlīdzeklis nedrīkst iziet tehnisko apskati, turklāt naudas sods piedzenams no transportlīdzekļa īpašnieka.
Savukārt Satversme paredz, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā, ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. „Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību,” noteikts Satversmē.
Pieteikuma iesniedzēja Inese Nikuļceva norāda, ka ar viņai piederošo automašīnu cita persona esot izdarījusi administratīvo pārkāpumu, novietojot transportlīdzekli stāvēšanai neatļautā vietā.
Transportlīdzekļa īpašniekam, saskaņā ar apstrīdēto normu, esot pienākums nodrošināt soda samaksu, taču pirms soda piemērošanas viņš netiekot ne uzklausīts, ne arī informēts par soda uzlikšanu. Īpašnieku informē vienīgi tad, ja uzliktais naudas sods nav samaksāts.
Tādējādi apstrīdētā norma aizskarot pieteikuma iesniedzējas tiesības uz taisnīgu tiesu.
Satversmes tiesa norādīja, ka gan normatīvais regulējums, gan tiesu prakse apstiprina to, ka par administratīvā pārkāpuma izdarītāju uzskatāms nevis transportlīdzekļa īpašnieks, bet gan transportlīdzekļa vadītājs, kuram tiek uzlikts administratīvais sods.
Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētā norma ierobežo pieteikuma iesniedzējas tiesības uz pieeju tiesai un tiesības tikt uzklausītai.
Tiesa secināja, ka apstrīdētajā normā noteiktais ierobežojums neatbilst samērīguma principam, tā nesamērīgi ierobežo transportlīdzekļa īpašnieka pamattiesības gadījumā, kad pārkāpumu izdarījis transportlīdzekļa vadītājs, kura valdījumā transportlīdzeklis atradies uz tiesiska pamata, un tādējādi neatbilst Satversmei.
Satversmes tiesa noteica, ka apstrīdētā norma attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju nav spēkā no 2011.gada 1.decembra – administratīvā pārkāpuma izdarīšanas dienas.
Saeimai, lai nodrošinātu apstrīdētās normas atbilstību Satversmei, līdz 2014.gada 1.novembrim jāgroza normatīvie akti.
Tiesa noteica, ka līdz brīdim, kad likumdevējs būs grozījis apstrīdēto normu, transportlīdzekļa īpašniekam, kurš nebija transportlīdzekļa vadītājs brīdī, kad izdarīts transportlīdzekļu apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpums, ir dodamas tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt protokolu – paziņojumu, ar kuru ir uzlikts naudas sods.
Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stāsies spēkā tā oficiālās publicēšanas dienā.
