Drēbnieks, elektriķis, maiznieks un lietvedis - tās ir tikai dažas no apmācībām Nodarbinātības valsts aģentūras šā gada sarakstā. Vadoties pēc darba devēju pieprasījuma un prognozēm, bezdarbnieku apmācībās šogad lielāko uzsvaru liks uz apstrādes rūpniecību, transporta un komunikācijas pakalpojumiem, būvniecību, tirdzniecību un tūrismu, kur tuvākajā laikā vajadzēs arvien vairāk strādājošo. Manikīra un floristikas kursus par valsts naudu iziet vairs nevar. Pusgada laikā pēc apmācībām darbā iekārtojas apmēram trešā daļa.
Lai vairāk palīdzētu tieši grūtāk iekustināmajiem 30% bezdarbnieku, gada otrajā pusē plānots sākt bezdarbnieku klasificēšanu, izveidojot 39 dažādus profilus. Tas ļaušot labāk izvērtēt katra darba meklētāja individuālās vajadzības un problēmas. Iecerēts, ka bezdarbnieku pārkvalifikācijā arvien svarīgāku lomu spēlēs profesionālās izglītības iestādes, uz ko aicinājusi arī Eiropas Komisija.
Tomēr, kā uzsver nodarbinātības eksperti, cīņa pret bezdarbu jāsāk jau skolā. Nedrīkst pieļaut, ka skolēni nepietiekami apgūst eksaktās zinības, jo tieši pēc tām darba tirgū ir liels pieprasījums. Tāpat jākliedē mīti, ka profesionālajās vidusskolās mācās tikai neveiksminieki, saka Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Inese Kalvāne.
Tikko sākušies skolas beigšanas eksāmeni, tādēļ Labklājības ministrijas valsts sekretāre izmantoja iespēju arī atgādināt: darba tirgus negaida cilvēkus ar 9.klašu izglītību un bez profesijas, tādēļ tas ir drošs ceļš uz bezdarbnieku rindām. Atslēga nodarbinātībai ir mācības visa mūža garumā.
