ĪSUMĀ:
- Jaunais Covid-19 Dienvidāfrikas variants Latvijā parādījies jau marta pirmajā pusē.
- Epidemiologi veic izmeklēšanu, lai noskaidrotu, no kurienes Latvijā izplatījies paveids.
- Arī Eiropas līmenī uzmanība pievērsta pret Covid-19 vakcīnām mazāk jutīgiem vīrusa paveidiem.
- Ražotāji strādā pie vakcīnu uzlabošanas, tomēr apstiprināšanas procedūras Eiropā nav uzsāktas.
- Zāļu Valsts aģentūrā pieļauj: cilvēki varētu saņemt papildu devu vai kombinētas vakcīnas.
- Nav skaidrs, ko darīt ar vakcīnu rezervēm gadījumā, ja tiks apstiprināta jauna procedūra.
- Eksperti uzsver: šī brīža vakcīnas nav bezjēdzīgas, bet vājākas pret jaunajiem vīrusa celmiem.
Jaunais Covid-19 Dienvidāfrikas variants Latvijā parādījies vismaz marta pirmajā pusē, ja ne ātrāk. Tam uz pēdām nonāca 15. martā, kad E.Gulbja laboratorijā veica analīžu paraugu skrīnēšanu. Tā kā jau ir zināms, ka šis variants ir noturīgāks pret vakcīnu iedarbību, tad īpaša nozīme ir epidemioloģiskajai izmeklēšanai, kas ļautu izsekot un samazināt izplatību.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologs Jurijs Perevoščikovs norādīja: “Mēs zinām, ka šis celms patiešām ir lipīgs, un tas pierādīts arī ar mūsu gadījumu diemžēl – citas kontaktpersonas mājsaimniecībā arī inficējās, kas ir apstiprināts.”
Tādējādi ar šo variantu saslima četri cilvēki un, lai sadzītu pēdas, no kurienes tas ienāca mājsaimniecībā, epidemiologi padziļināti analizē gan situāciju darba vietā, gan citās vietās, kurās ir kaut mazākā teorētiskā iespēja par saistību.
Iepriekš šādi gadījumi nebija atklāti, tomēr tas nenozīmē, ka par šī varianta izplatības apmēru šajā brīdī nebūtu jāuztraucas.
“Pagaidām mēs tā apgalvot nevaram, tāpēc, ka mēs nezinām, kur šis cilvēks ir inficējies. Nav bijis ārzemēs, nav kontaktējies ar cilvēkiem, kuri bija acīmredzami slimi vai kuriem bija konstatēts šis vīruss. Tāpēc izslēgt mēs nevaram, ka šis vīruss jau neizplatās, jo nav redzama saikne ar kādu konkrētu infekcijas avotu,” skaidroja Perevoščikovs.
Ko pret vakcīnām mazāk jutīgu vīrusa paveidu izplatība nozīmēs vakcinācijai, ir jautājums, uz kuru atbildes meklē Eiropas līmenī tā dēvētajā “HERA” inkubatorā. Tajā gatavo plānu cīņai pret Covid-19 variantiem. Eiropas Savienības (ES) Veselības un pārtikas drošuma komisāre Stella Kirjakidu 25. martā norādīja: “Mēs nenovēršam savu uzmanību no vīrusa variantiem.
Tās ir mutācijas, pret kurām šā brīža apstiprinātās vakcīnas vienu dienu var nebūt pietiekami efektīvas.
Mēs jau šobrīd to esam ņēmuši vērā vairākos no mūsu līgumiem [ar vakcīnu ražotājiem]. Un šodien, kā tūlītēju rīcību HERA inkubatorā mēs paātrināsim jauno pielāgoto vakcīnu apstiprināšanu.”
Vakcīnu ražotāji jau veic darbu pie vakcīnu uzlabošanas, bet pagaidām neviens no tiem apstiprināšanas procedūru Eiropā nav uzsācis, atzīmēja Latvijas zāļu valsts aģentūrā (ZVA). Taču tur apliecināja, ka tad, kad tas notiks, – izskatīšanas process būs ātrāks. Pāragri gan prognozēt, kādas tieši varētu būt izmaiņas – papildinātas vakcīnas vai pilnībā pārveidotas.
ZVA Zāļu reģistrācijas departamenta vadītāja Elita Poplavska stāstīja, ka attiecīgi arī vakcinācijas scenāriji atšķirsies – vai nu cilvēki saņems kādu papildu devu līdzšinējām vai kombinētas vakcīnas.
Kā un kurā brīdī Latvija pie šādām pielāgotām vakcīnām tiks, esot atkarīgs no kopējiem lēmumiem Eiropas Komisijā. Nacionālajā veselības dienestā (NVD), kas no Latvijas puses atbild par līgumiem un vakcīnu piegādēm, norādīja – viņiem ziņu šobrīd esot maz. Arī, kas notiks ar līdzšinējām vakcīnām, ja tādas jau Latvijai būs piegādātas, bet neiztērētas, brīdī, kad parādīsies jaunas, esot pāragri atbildēt. Bet kā norādījusi NVD Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta direktora vietniece Zinta Rugāja – tā būs politiskā izšķiršanās, ko darīt. Turklāt šobrīd nav iespējams prognozēt, kāda tad īsti varētu būt situācija. To parāda jau šā brīža vakcīnu piegāžu traucējumi.
Eksperti gan uzsver, ka arī šī brīža vakcīnas nav kļuvušas bezjēdzīgas. Latvijas Biomedicīnas centra vadītājs Jānis Kloviņš akcentēja: “Pozitīvā ziņa tomēr ir tāda, ka nav jau tā, ka tās vakcīnas arī pret šiem variantiem nedarbotos vispār.
Tās vienkārši darbojas vājāk.
Un tas nozīmē, ka tiem cilvēkiem, kuri arī saslimst pēc vakcinācijas, slimība noris vieglākā formā un viņi tomēr mazāk var aplipināt arī pārējos.”
Arī Paula Stradiņa Klīniskās Universitātes slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs Uga Dumpis atzina, ka visas vakcīnas joprojām pasargā no nāves un smagām slimības formām. Kurai vakcīnai ir viszemākā efektivitāte pret jauno variantu, īsti nevarot salīdzināt – dažādu vakcīnu pārbaudes notikušas dažādos laikos un apstākļos. Taču katra no apstiprinātajām vakcīnām ir mazāk iedarbīga uz jauno Dienvidāfrikas variantu pret līdz šim plaši izplatītajiem variantiem, ko apliecinot atsevišķi uzliesmojumi starp vakcinētajiem Eiropā.
“Bet tajos visos nebija stacionēšanas un mirstības. Tā kā vakcīnas joprojām – nekas nemainās attiecībā un vakcīnām.
Un milzu atšķirības starp vakcīnām nav. Ir dažādi pētījumi, un atkal tur var rotaļāties ar procentiem, bet, kas attiecas uz stacionēšanu un mirstību, atšķirības nav,” sacīja Dumpis.
Līdz ar to atlikt vakcināciju, gaidot uzlabotas vakcīnas vai konkrēta ražotaja vakcīnas, šobrīd neesot pamata. Dumpis norādīja: “Mūsu uzdevums ir tagad novakcinēt pirmo reizi visus pēc iespējas ātrāk, un tad jau mēs domāsim. Bet es neesmu par to pārāk satraucies. Vajadzēs, vakcinēsimies vēlreiz, nevajadzēs, dzīvosim tāpat. Mūsu uzdevums tātad ir atgriezties normālā dzīvē.”
Cik ātri vajadzība pēc jaunām vakcīnām būs izšķiroša, noteiks arī šādu mutāciju izplatības ātrums. Piemēram, jaunais Lielbritānijas variants izplatījās ļoti strauji. Latvijā no pirmajiem konstatētajiem gadījumiem janvārī, trīs mēnešu laikā tas jau varētu būt pie vainas pusē no saslimšanas gadījumu. Ar drošības pasākumiem un efektīvu epidemioloģisko izmeklēšanu Dienvidāfrikas variantu varētu būt lielākas iespējas iegrožot.
“Pagaidām dati liecina, ka viņš nav tik lipīgs kā Lielbritānijas variants, lai gan viņam ir arī tā mutācija, kura visbiežāk tiek saistīta ar lipīgumu. Bet nav savukārt citu mutāciju, kuras Lielbritānijas variantam tās pārējās mutācijas palīdz, teiksim, to lipeklīti padarīt lipīgāku,” skaidroja Kloviņš.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība novembrī atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, bet, tā kā saslimstība ar Covid-19 nemazinās, ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 6. aprīlim, ieskaitot arī Lieldienu brīvdienas.
Saskaņā ar valdības atbalstīto luksofora principu par ierobežojumu mīkstināšanu varētu spriest, ja saslimstības rādītāji samazinātos līdz vidēji 200 gadījumiem uz 100 000 cilvēku 14 dienu laikā.
Tikmēr Latvijā tiek novērota Covid-19 jaunā celma izteiktāka izplatība, kas nu jau pieaugusi līdz 40-50% no pārbaudītajiem paraugiem. Tāpat Latvijā pieaudzis ievesto Covid-19 gadījumu skaits. Saslimušo atbraucēju vidū bija arī tādi, kas pabijuši Tanzānijā.
