Pirms gandrīz četriem gadiem Valsts prezidenta ievēlēšanu izšķīra „Saskaņas centrs”, dienu pirms vēlēšanām izšķiroties par atbalstu Andra Bērziņa kandidatūrai.
Tagad situācija mainījusies un „Saskaņa”, visticamāk, vairs nebūs Bērziņa pārvēlēšanas garants.
Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins to gan oficiāli vēl nav gatavs atklāt: „Prognozēju ļoti sīvu cīņu un to, ka būs vairāki kandidāti. Un diskusijas, kas notiek kuluāros, ir šīs cīņas neatņemama sastāvdaļa."
„Saskaņas” frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs trešdien no intervijas atteicās. Taču vairāku politiķu teiktais liecina, ka pirms nedēļas, vēlot Uzbekistānas parlamentārās sadarbības grupas vadītāju, „saskaņieši” palikuši bez amata, piekāpjoties Romānam Mežeckim no partijas “No sirds Latvijai”. Šī partija jau tiek uzskatīta par “Vienotības” satelītu, izņemot tās līderi Ingunu Sudrabu. Pēc balsojuma tieši Urbanovičs „zaļzemniekiem” esot norādījis, ka par atbalstu Bērziņam var aizmirst.
Iespējams, Urbanoviču sarūgtinājis arī tas, ka viņš nav saņēmis atbalstu pielaides saņemšanai darbam ar valsts noslēpumu. Viņam pirms vairākiem gadiem pielaide netika piešķirta un viņš cerējis uz prezidenta administrācijas atbalstu .
Nacionālā apvienība līdz šim minējusi, ka amatam varētu tikt virzīts Egils Levits. Tagad vairs apņēmība viņa kandidatūras nominēšanai nav saklausāma, tāpat kā nav saklausāms, ka partija atbalstīs Bērziņu.
„Pamatā esam runājuši par to, kādam vajadzētu būtu nākamajam Valsts prezidentam, un šajā diskusijā esam iesaistījuši daļu sabiedrības - vakar mums bija Kultūras akadēmijā diskusija,” pauda VL-TB/LNNK Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.
Zaļo un zemnieku savienība jau pasteigusies publiski solīt balsis Bērziņa pārvēlēšanai.
Taču saskaņā ar „Panorāmas” rīcībā esošo informāciju, kāds zināms ZZS politiķis saviem partijas biedriem norādījis, ka neredz iespēju Bērziņa pārvēlēšanai, tādējādi apliecinot - publiski teiktais nesakrīt ar runāto aiz slēgtām durvīm.
Gatavību kandidēt uz prezidenta amatu ir apliecinājusi Sandra Kalniete („Vienotība”), taču, visticamāk, tāpēc, lai radītu sarežģījumus joprojām kuluāros minētajai prezidenta amata kandidātei Solvitai Āboltiņai („Vienotība”). Pēc „Vienotības” oficiālās versijas gan lēmuma par amata kandidātiem nav.
Tieši Āboltiņa pagaidām tiek minēta kā galvenā amata pretendente, lai arī viņai nav un nebūs vienots pašas frakcijas atbalsts. Jau vairākkārt izskanējis, ka īstie prezidenta amata kandidāti parādīsies tikai īsi pirms balsojuma Saeimā.
Taču notiekošais politikas kuluāros un arī partiju sponsoru sacītais liecina, ka Bērziņam balsis pagaidām nav.
Valsts prezidents jau paziņojis, ka savu lēmumu par kandidēšanu atklās aprīlī, un viņa pazinēji norāda - Bērziņš būs gatavs kandidēt tikai tad, ja viņam būs stabils balsu vairākums.
Vēstīts, ka Andra Bērziņa prezidenta pilnvaras beidzas jūlija pirmajā pusē, taču nākamā prezidenta vēlēšanas notiks jūnija sākumā.
Līdz šim skaidi prezidenta amata kandidāta vārdu nosauca vien Latvijas Reģionu apvienība (LRA) - tā virzīs partijas priekšsēdētāju Mārtiņu Bondaru. Pārējās partijas joprojām domā. Savu kandidātu varētu virzīt arī „Saskaņa”, bet „No sirds Latvijai” gan sola izvēlēties no citu partiju piedāvājuma.
ZZS paudusi atbalstu pašreizējam prezidentam Andrim Bērziņam, kurš gan vēl nav apstiprinājis savu kandidēšanu uz otro termiņu.
