Konceptuāli ierosinājums ir atbalstāms, taču ir lietas, ko nepieciešams likumdošanā precizēt, lai saņemtu atbalstu no nozares organizācijām – pie šāda lēmuma par strīdīgajiem alkohola reklāmas ierobežojumiem nonākusi valdība. Tiesa, lēmuma pieņemšanas veltītajās diskusijās ministriem bija izteikti atšķirīgs viedoklis. Visaktīvāk par ierobežojumu ieviešanu iestājās Veselības ministrs Guntis Belēvičs. Viņaprāt, alkohols grauj tautas veselību un tā ir liekulība, to reklamēt un teikt, ka tādā veidā stiprinām ekonokimu.
"Varētu būt pielaidīgāki reklāmas jautājumos situācijā, ja veselības aprūpei atvēlētais budžets apsteigtu šo situāciju," atzina ministrs.
Savukārt gan finanšu, gan ekonomikas ministri uzskata, ka nepietiekami novērtētas ir ierosināto ierobežojumi ekonomiskās sekas uz vairākām nozarēm un valsts budžetu.
"Mani interesē alus jautājums. Skaitļi, ko es lasīju presē - alus ražošana šogad Latvijā samazinājusies par 37%. Vai ir samazinājies patēriņš? Nav samazinājies. Ko tas nozīmē? To, ka visas pāraides - Eirosports, mūzikas, pāraides - kur bez ierobežojumime reklamē alu, vācu, beļģu alu... un mūsu ražotājiem mēs sašaurinām reklāmas iespējas," komentē finanšu ministrs Jānis Reirs.
Ražotāji savukārt Veselības ministrijas ierosinājumu uzskata par nesaprātīgu – kā norāda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure, tas neietekmēs iedzīvotāju alkohola patēriņu, bet tikai nodrošinās labvēlīgākus apstākļus ārvalstu alkohola ražotājiem.
Par pamatu izmaiņām Veselības ministrija ņēmusi Francijas praksi šajā jomā, skaidrojot, ka arī Francijā alkohola reklāmās ir aizliegts attēlot jebkādas personas. Tomēr debatēs izskanējis arī viedoklis, ka Latvija jau šobrīd starp Eiropas valstīm izceļas ar visai stingriem alkohola aprites ierobežojumiem, tāpēc jaunus ierobežojumus nepieciešams ieviest piesardzīgi.
Ministru kabineta komiteja vienojās, ka alkohola reklāmas ir jāierobežo, taču Veselības ministrijas (VM) iecere vēl jāprecizē, jo ministrijas sagatavotajos grozījumos ir daudz neatrisinātu jautājumu. Piemēram, par alkohola vides reklāmu ierobežošanu, kas pēc VM ierosinājuma būtībā aizliegtu pat lietot alkohola ražotāju zīmolus uz auto un āra kafejnīcas vai pat novietot pudeles uz bāra letes.
Tieslietu ministrija norādīja, ka Latvija jau lielā mērā ir čempions alkohola reklāmu ierobežošanā, bet Veselības ministrija pauda, ka Latvija tomēr atpaliek no kaimiņvalstīm. Precīzu datu, kā reklāmas ierobežojumi Latvijā un citās valstīs palīdzēja samazināt alkohola patēriņu, nav un par šo jautājumu vel gaidāmas asas diskusijas.
Veselības ministrija piedāvāja grozīt Alkohola likumu, nosakot aizliegumu alkoholisko dzērienu reklāmās attēlot personas un aizliegumu reklamēt alkoholisko dzērienu speciālos piedāvājumus, tai skaitā izpārdošanas, vienlaikus paredzot, ka alkoholisko dzērienu speciālos piedāvājumus varēs reklamēt tikai nodalītā tirdzniecības zāles pašapkalpošanās zonā vai vietā, kur alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība organizējama individuāli, apkalpojot katru pircēju, un šajās zonās varēs izvietot tādus reklāmas materiālus, kuri nav paredzēti tālākai izplatīšanai.
Tāpat likumprojekts paredzēja skaidrot terminu „alkoholisko dzērienu reklāma vides reklāmā”.
