Panorāma

Politiķi sola atrisināt A. Slapiņa bērnu pilsonības lietu

Panorāma

Panorāma

Vienojas par maksātnespējas lietu tiesāšanas izpēti

Padziļināti pētīs spriedumus maksātnespējas lietās

Pēc ilgām diskusijām Tieslietu padome šodien tomēr nolēma veikt padziļinātu maksātnespējas lietu iztiesāšanas analīzi. Lai arī padomes locekļu lēmums bija vienbalsīgs, nonākt pie kopsaucēja nebija viegli. Turklāt joprojām atšķiras redzējums, ko tad īsti sagaidīt no šīs analīzes.

Kaut arī šī bija jau otrā Tieslietu padomes sēde saistībā ar maksātnespējas lietām, arī pirmdien līdz lēmuma pieņemšanai – vai un kā tās pētīt – nebija viegli nonākt.

Tieslietu padomes vadītājs, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs piedāvāja apstiprināt lēmuma projektu, kurā pirmām kārtām būtu norādīts, ka maksātnespējas lietu izskatīšanā jau ir veikti uzlabojumi. Pagātnes lietas, kas raisīja negatīvu rezonansi, savukārt būti jāpēta Augstākās tiesas analītikas nodaļai,  bet aizdomas raisošā lietu sadale, to nonākšana konkrētās tiesās pie konkrēta tieneša - Tiesu administrācijai.  Vairākiem padomes dalībniekiem gan bija iebildumi, sākot jau ar to, ka šādi izpaliktu vērtējums no malas un lēmumā būtu salikti nepareizi uzsvari.

"Ja mēs sāktu tieslietu padomes lēmumu – vienkāršu nepaplašinātu teikumu, par to, ka ir būtiskas pārmaiņas, neko nepaskaidrojot, (..) tad mēs turpinātu ģenerēt tādu dubulto patiesību un tas nav neviena interesēs," norādīja Satversmes tiesas priekšsēdētāja, Tieslietu padomes locekle Ineta Ziemele.

Meklējot piemērotākos formulējumus, visbeidzot padomei tomēr izdevās vienoties. Uz to, ka pozitīvas izmaiņas jau notikušas, vairs nebūs galvenais uzsvars. Arī eksperti no malas varēs piedalīties situācijas analīzē.

Balsojums par to bija vienprātīgs. Pagaidām gan nav skaidrs, vai izpēte varētu beigties arī ar konkrētu tiesnešu darba analīzi. Tieslietu padomes vadītājs Ivars Bičkovičs norāda - kļūdas lietās tiks vērtētas, taču iespējas prasīt atbildību par tām no tienešiem esot ierobežotas. "Es varu vienīgi nocitēt likumu par tiesu varu, ka neviens nav tiesīgs prasīt tiesnesim paskaidrojumu par viņa iztiesātu lietu," sacīja Bičkovičs.

Turklāt problemātiskās lietas, kas nonākušas uzmanības lokā, ir salīdzinoši senas – no 2008. līdz 2014. gadam. Tas nozīmē – arī disciplināratbildībai iestājies noilgums. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa gan norāda -  ja analīze atklās šaubu ēnu pār konkrētu tiesnesi, būtu jāpaceļ arī viņa jaunākās lietas, kur disciplināratbildībai vēl nav noilguma, un tad jau varētu runāt arī par profesionālās darbības novērtējumu.

"Ir tie ceļi. Protams, ka tie mums ir tādi neierasti, mēs tā neesam darījuši. Bet, manuprāt, mums tiesu sistēmai ir jāmeklē tie ceļi un jādomā, kā mēs paši atzīstam savas kļūdas, saskatām savas kļūdas un kaut ko darām, lai vairotu sabiedrības uzticību un arī palīdzētu kolēģiem," norādīja Krūmiņa.

Situācijas analīzi Tieslietu padome cer sagaidīt divu mēnešu laikā. Padomē šo jautājumu sākotnēji lūdz skatīt Augstākās tiesā Administratīvā departamenta tieneši, norādot uz tiesu sistēmas reputācijas krīzi, kas saistīta ar šīm lietām.

Rezultātus Tieslietu padome cer sagaidīt divu mēnešu laikā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti