Aizsardzības ministrs Artis Pabriks redz vairākus iemeslus Latvijas aizsardzības spējām neglaimojošam rakstam igauņu laikrakstā "Postimees".
Intervijā Latvijas Radio piektdienas rītā viņš arī ar ironiju sacīja: "Gribēju izmantot situāciju un pateikt paldies igauņiem un Igaunijas konkrētam žurnālistam, paldies par šo apsveikumu 11. un 18. novembrī [Latvijas valsts svētkos]. Bet, ja bez ironijas, man šķiet, ka pievēršam pārāk lielu uzmanību vienam žurnālistam, kas manā personīgā izpratnē ir bijis ļoti tendenciozs."
Tomēr vienā lietā igauņiem varot piekrist - Igaunijas sabiedrība, viņaprāt, redz bruņoto spēku nozīmi, jo arī krīzes apstākļos tā nesamazināja aizsardzības budžetu. "Igaunijas sabiedrībā neeksistē doma, ka mēs esam maziņi un nevaram aizstāvēt savu Igauniju. Aicinātu Latvijas sabiedrību saprast to, ka Latvijas bruņotie spēki ir tik spēcīgi, cik jūs viņiem atļaujat būs spēcīgiem, palīdziet viņiem ar budžetu," sacīja Pabriks.
Viņš norādīja uz Igaunijā laiku pa laikam notiekošajām diskusijām, vai obligātais karadienests ir labāks par profesionālu dienestu, kāds ir Latvijā. "Savas iekšējas diskusijas rezultātā viņi ir izvēlējušies nepareizo piemēru uz Latviju. Esmu personīgi pārliecināts, ka tomēr izvēle par labu profesionālai armijai un nevis iesaukumam ir modernajam un 21.gadsimtam atbilstoša," pauda Pabriks.
Ministrs redz četrus iemeslus, kāpēc parādījies raksts "Postimees".
"Pirmais - kas cits sunim asti cels, ja ne pats. Otrais - arguments par iekšējo diskusiju, vai Igaunijas izvēlētais ceļš ir pareizs. Trešais - vai visi tie līdzekļi, ko Igaunija veiksmīgi atvēlējusi bruņotajiem spēkiem ir pareizi izmantoti. Ceturtais, neizslēdzu iespēju, ka aiz šī raksta tieši vai netieši stāv kāds, kas gribētu redzēt, ka Baltijas sadarbība nav tik veiksmīga kā patreiz, skaidrs, ka šādi raksti neveicina izpratni starp latviešiem un igauņiem, īpaši svētku priekšvakarā," teica Pabriks.
Esot grūti pateikt, kas stāv aiz konkrēta žurnālista.
Jau ziņots, ka Igaunijas laikraksts "Postimees" šonedēļ apgalvoja, ka Igaunijas valsts drošības sistēmas vājākais posms ir tās dienvidu kaimiņš Latvija, kas nav spējīga ne patstāvīgi aizsargāt sevi, ne iesaistīties starptautiskā sadarbībā.
"Drošības ziņā Latvija ir tukšums," laikraksts citēja Starptautiskā aizsardzības pētījumu centra ekspertu Kārelu Kāsu.
"Postimees" 6.novembrī rakstīja, ka trīs Baltijas valstis ģeopolitiskā ziņā veido savdabīgu pussalu, kuru ar Rietumeiropu savieno šaura zemes strēle uz Lietuvas–Polijas robežas blakus smagi bruņotajam Krievijas Kaļiņingradas apgabalam. Latvijas Aizsardzības spēku galēji zema potenciāla dēļ Igaunijai militāra konflikta gadījumā neizbēgami jābūt gatavai aizstāvēt arī savu dienvidu robežu ar Latviju, apgalvots laikrakstā.
