“Tā ir legāla korupcija augstākajā līmenī,” sacīja Bondars. Latvijas Reģionu apvienība deputātu kvotas neesot izmantojusi, un Bondars solīja, ka aicinās savus kolēģus tās neizmantot arī turpmāk.
Līdzīgi arī Inguna Sudraba “deputātu kvotas” nodēvēja par atzītu publisku korupciju.
Viņasprāt, ir nožēlojami, ja kādā pagastā par valsts līdzekļiem uzdāvināti tautas tērpi vai nopirka tāfele tiek uzskatīta par konkrēto deputātu nopelnu. Bet, ja deputāti savam novadam kaut ko ziedo vai iegādājas par personīgo naudu, tas esot apsveicami.
“Domāju, tagad pirms vēlēšanām tas ies uz urrā, ka katrs kaut kur griezīs lentīti un atnesīs ar banti apsietu kasti kā lielu dāvanu. Tas ir absolūti nožēlojami un neatbalstāmi,” sacīja deputāte.
Mediji ziņoja, ka, veidojot nākamā gada budžetu, tā dēvētajām deputātu kvotām paredzēts atvēlēt 2,8 miljonus eiro.
Ik gadu, aizstāvot tā saucamo deputātu kvotu sistēmu, tiek runāts par akūtām un ļoti būtiskām vajadzībām, kuras citādi palikšot nerealizētas. Tomēr, analizējot pērn sadalīto divu miljonu eiro izlietojumu, šāda pārliecība nerodas.
Pārbaudot tikai nelielu daļu piešķīrumu, LSM pērn atrada vairākus, kuros nauda izlietota apšaubāmi vai neatbilstoši norādītajiem mērķiem, un ne vienā vien gadījumā acīmredzami kalpojusi iesniedzēju labā tēla spodrināšanai.
Arī 2014.gadā Saeimas deputāti uz valsts rēķina pabalstījuši gan savu partijas biedru vadītas organizācijas, gan pašvaldības, kuras paši vēl pirms pāris mēnešiem vadījuši.
