Deputātu sagatavotie priekšlikumi valsts budžeta likumprojektam rāda, ka arī šogad vairums tautas priekšstāvju iejutīsies dāsnu Ziemassvētku vecīšu lomā, pa dažiem tūkstošiem eiro dalot lūdzējiem - dažādām biedrībām, valsts un pašvaldību iestādēm, arī baznīcām.
Ik gadu, aizstāvot tā saucamo deputātu kvotu sistēmu, tiek runāts par akūtām un ļoti būtiskām vajadzībām, kuras citādi palikšot nerealizētas. Tomēr, analizējot pērn sadalīto divu miljonu eiro izlietojumu, šāda pārliecība nerodas. Pārbaudot tikai nelielu daļu piešķīrumu, LSM atrada vairākus, kuros nauda izlietota apšaubāmi vai neatbilstoši norādītajiem mērķiem, un ne vienā vien gadījumā acīmredzami kalpojusi iesniedzēju labā tēla spodrināšanai.
Politisko interešu virzīšanai
Naudas došana, neievērojot budžeta veidošanas kārtību, neprasot tāmes un atskaites un vēlāk gozējoties labo darbu saulītē, gadiem bijusi raksturīga visām koalīcijas partijām, un pret šo sistēmu iebildusi vien neliela daļa deputātu.
Nacionālā apvienība (NA) tā dēvētās kvotas izmanto, lai gadu no gada finansētu tai lojālās nacionālpatriotiskās biedrības, kas vēlāk partijai noder politisko ideju reklamēšanai. Piemēram, šogad augusta sākumā vairāki NA politiķi piedalījās piketā pret bēgļu uzņemšanu. Akcijas atbalstītāju vidū bija arī organizācijas, kas regulāri ar partijas labvēlību tiek pie valsts naudas. To vidū nacionālie partizāni un Latvijas ordeņa brālība, kuru vada NA biedrs un Jūrmalas nodaļas līdzpriekšsēdētājs Juris Griķis.
Vēl viena NA iecienīta pozīcija ir finansējums dažādām piemiņas vietām, kuru atklāšanas pasākumos partijas politiķi vēlāk paši nereti piedalās. Pēc NA ierosinājuma pērn nelielu summu - 1000 eiro - saņēma biedrība "Sapņu tilti". Līdz pat budžeta likuma pieņemšanai 17.decembrī tā pavadošajos dokumentos kā mērķis bija norādīts Eduarda Berklava dzimtās mājas piemiņas zīmes izveide un atklāšanas pasākums, lai gan patiesībā zīme bija svinīgi atklāta jau mēnesi pirms tam - 18.novembrī. Partijas līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš laika nobīdē neredz problēmu - nauda vēlāk esot izmantota vietas labiekārtošanai.
Biedrības aizsegā nauda velokomandai
"Aktīvā dienesta militārpersonu un jaunsargu atbalstam, misijās kritušo ģimenēm" - 4500 eiro šādam mērķim saņēma biedrība "Forti Patria", kas tika nodibināta tikai pusotru nedēļu pirms Saeimas galīgā balsojuma par budžeta pieņemšanu. Internetā biedrības kontakti joprojām nav atrodami, par to neko nezina arī Bērziņš, kurš iesaka jautāt deputātam Imantam Parādniekam. Viņš savukārt - Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kareivim Jānim Avotiņam. Avotiņš neslēpj, ka lielākā daļa naudas izmantota kā starta kapitāls jaunai kalnu riteņbraukšanas komandai, kuras visi dalībnieki esot militārpersonas. Par budžeta naudu nopirktas jaunas veloformas, tērēts velosipēdu apkopei un speciālajai sporta pārtikai. Avotiņš stāsta, ka neliela daļa naudas rezervēta pasākumam misijās kritušo Latvijas karavīru bērniem - līdz gada beigām tas tikšot sarīkots. Ar valsts budžeta naudu - šoreiz vien 1500 eiro - NA biedrību vēlas atbalstīt arī nākamgad.
Bērziņš, aizstāvot tā saukto kvotu sistēmu, uzsver, ka apvienība nedod naudu jumtu lāpīšanai un citu sadzīvisku ķibeļu novēršanai, bet atbalsta organizācijas, kurām citu naudas avotu tikpat kā neesot.
Atbalstīs NVO fondu, bet turpinās dalīt arī paši
Cits, pārskatāmāks un uz konkursa idejas balstīts avots varētu tikt izveidots nākamgad, turklāt tieši ar Saeimas labvēlību. Runa ir par nevalstisko organizāciju (NVO) atbalsta fondu, kura izveidi tās centušās panākt jau aptuveni desmit gadu. NVO sadarbības organizācijas "Pilsoniskā alianse" vadītāja Rasma Pīpiķe stāsta, ka valsts atbalsts nepieciešams ne tikai organizāciju tiešajā darbībā, bet arī, piemēram, lai tās spētu pildīt regulāri prasīto padomdevēju lomu normatīvo aktu izstrādē ministrijās. Iespēja konkursa kārtībā piesaistīt nelielas summas budžetā varētu kalpot arī kā nepieciešamais līdzfinansējums daudz lielāku summu piesaistei ārvalstu fondos.
Kultūras ministrijas (KM) paspārnē šogad tika sagatavota NVO atbalsta fonda koncepcija, taču, tā kā tam nepieciešams finansējums, bet jaunas politiskās iniciatīvas netiek atbalstītas, ministrijas priekšlikums palika bez virzības. Pīpiķe ar kolēģiem uzrunāja deputātu Kārli Šadurski un veiksmīgi - viņš stāsta, ka virzīs priekšlikumu piešķirt šim mērķim 400 000 eiro.
Tikpat ilgi kā cīnījusies par fondu, Pilsoniskā alianse ir kritizējusi necaurspīdīgo deputātu kvotu sistēmu, kurā nauda tiek dalīta pēc politiskām simpātijām un apejot budžeta plānošanas kārtību. Taču piedāvājums kvotas aizstāt ar NVO fondu un vēl cits - aptvert arī finansējumu, kuru savu nozaru NVO ik gadu sadala ministrijas - saskaņošanas laikā ministriju atbalstu nav guvis.
Pretinieki ir arī Saeimā. Gan Šadurskis, gan Parādnieks, gan ZZS pārstāvis Jānis Trupovnieks, kurš pērn iesniedza visvairāk priekšlikumu, LSM pauda pārliecību, ka deputātiem būtu jāatstāj iespēja novirzīt naudu pašu atbalstītām vajadzībām.
"Saeimai ir jābūt tiesībām koriģēt budžetu," saka Šadurskis, gan uzsverot, ka "kvotu sistēmu mēs vēlamies nokaut". Proti, neesot pareizi, ka "katrs dabū noteiktu summu un sadala, kā vēlas", tāpēc tikšot analizēta visu plānoto piešķīrumu lietderība.
Naktsmājas deputātam un salāpīts jumts
Iesniegto priekšlikumu saraksts par Šadurska solītajām pārmaiņām pagaidām neliecina. Kā ik gadu tajā ir rindām lūgumu piešķirt naudu pašvaldību bērnudārzu rotaļlaukumiem, skolām, koriem, deju kolektīviem - visam tam, kam būtu jāatrodas naudai pašu vietējo varu budžetos.
Arī NA pretēji Bērziņa teiktajam lielāko daļu atdod pašvaldībām, nevis biedrībām. Pērn tās sarakstā bija arī viens jumts. Viesītes novada Elkšņu pagasta pārvaldes vadītājs Dainis Černauskis stāsta, ka pagājušovasar kādu vakaru viņam piezvanījis un naktsmājas lūdzis Imants Parādnieks. Černauskis deputātu, kurš tolaik apceļojis savu vēlēšanu apgabalu, izmitinājis pirms vairākiem gadiem slēgtajā Elkšņu skolā un pie viena pasūrojies par ēkas slikto stāvokli. Nejaušā satikšanās nesusi rezultātu - pašvaldība, kurai savas ēkas būtu jāuztur pašai, bez liekiem pūliņiem no valsts budžeta dabūja 7887 eiro skolas jumta un notekūdens sistēmas remontam. Vēsturiskais nams kopš skolas slēgšanas 2009.gadā stāvot tikpat kā neizmantots - tajā izvietotas gleznas, iekārtota novadnieka Alberta Eglīša piemiņas telpa.
Deputāti tradicionāli prasa piešķirt naudu dažādām vajadzībām savu vēlēšanu apgabalu pašvaldībām, bet daži nekautrējoties piešķir naudu savām pašvaldībām vai pat bijušajām darbavietām. Pēc ZZS līdera Augusta Brigmaņa priekšlikuma tika atbalstīts Pūres kultūras nams, bijušais Smiltenes mērs Ainārs Mežulis (ZZS) panāca rotaļu laukuma izbūvi savā pilsētā, bet Juris Vectirāns (ZZS) - bērnudārzu pastaigu laukumam Jaunjelgavā.
"Vienotība" priekšlikumu iesniedzējus netika norādījusi, taču vairākos gadījumos saikne ir labi redzama. Piemēram, 10 000 eiro saņēma Preiļu 1.pamatskola, kuras direktors pirms dažiem gadiem bija tagadējais "Vienotības" deputāts Aldis Adamovičs, savukārt Valmiera, kuras mērs bija tagadējais frakcijas deputāts Inesis Boķis, - 40 000 rotaļlaukuma izveidei.
Ja atlīdzību nesaņem, interešu konflikta neesot
Starp ieguvējiem bija arī Kuldīga, kuru arī vada "Vienotības" sadarbības partneri. Kurzemes vēlēšanu apgabalā kandidējusī "Vienotības" priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa "savus" 20 000 eiro atvēlēja aktiera Ēvalda Valtera pieminekļa izveidei Kuldīgas novada domei. Tā pateicībā par devumu Āboltiņu iecēlusi žūrijas komisijā. Saeimas deputāte piedalās komisijas darbā, savukārt dome slavē viņas labo darbu savā pašvaldības izdevumā. 46 000 eiro vērtais piemineklis būšot gatavs gada beigās.
Šādai praksei pašlaik nav nekādu šķēršļu. Vēl vairāk - deputāti bez bažām var lūgt naudu arī pašu vadītām nevalstiskajām biedrībām. Pērn pēc ZZS frakcijā strādājošā Andra Siliņa priekšlikumu 15 000 eiro tika viņa vadītās Latvijas Pensionāru federācijas darbības nodrošināšanai. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) atzinis, ka interešu konflikta viņa rīcībā nav, tā kā deputāts atlīdzību biedrībā nesaņem. Tieši tāpat interešu konfliktu KNAB nekonstatēja tagadējā "Vienotības" deputāta Romualda Ražuka rīcībā. Pēc viņa iniciatīvas 2013. un 2014.gada budžetos tika piešķirti 1991.gada barikāžu muzejam. To uztur 1991.gada barikāžu dalībnieku biedrība, kurā Ražuks ir valdes loceklis.
Abi lūguši piešķirt naudu savām organizācijām arī šogad - Ražuks 20 000 un Siliņš 15 000 eiro. Savukārt NA deputāts Aleksandrs Kiršteins - 6000 eiro 4.maija deklarācijas klubam, kura biedrs pats ir, bet ZZS deputāts Andris Bērziņš ar kolēģiem - 150 000 eiro paša vadītajam Latvijas Bērnu fondam.
Par valsts naudu - kapitālsabiedrības mārketinga akcija
Ar "Vienotības" deputātu labvēlību pērn 20 tūkstoši eiro nonāca Vidzemes TV, lai tā veidotu sižetus kopā ar Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu ZAAO. Tā apgrozījums pērn bijis vairāk nekā pieci miljoni eiro.
20 tūkstošus eiro "Vienotība" pērn nolēma iedot SIA "Vidzemes televīzija", lai tā sadarbībā ar Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu SIA ZAAO popularizētu pareizu atkritumu apsaimniekošanu. Deputāti bija paredzējuši, ka nauda televīzijā nonāks caur Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, taču padomes vadītājs Ainārs Dimants to darīt atteicās, paziņojot, ka likums neparedz kādam medijam dot naudu bez konkursa. Galu galā nauda Vidzemes televīzijai tika nodota caur Vides aizsardzības fondu, bet Dimantu, vainojot viņu dažādos finanšu pārkāpumos, Saeima vēlāk atlaida.
Tagad katru otro nedēļu televīzija raida atkritumu apsaimniekošanas tēmai veltītu sižetu un vienu reizi mēnesī - veltītu diskusiju. Daļā sižetu, kas turpināsies gada garumā, piedalās arī ZAAO darbinieki.
Ne visu paspēj izmantot
Bez pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām deputāti tradicionāli pabalsta arī dažādas valsts iestādes, visbiežāk atsevišķus teātrus un ārstniecības iestādes. Šadurskis šogad lūdzis piešķirt 50 000 eiro Vaivaru rehabilitācijas centram robottehnoloģiju pirkšanai. Šadurskis min skaitļus par to, cik lielus zaudējumus iekšzemes kopproduktā rada laikus nesniegti rehabilitācijas pakalpojumi pacientiem, bet uz jautājumu, kāpēc plāno veselības budžetu ministrijas vietā, atbild ar pretjautājumu: "Bet ko darīt, ja Veselības ministrija tam nevelta pietiekami daudz līdzekļu?"
Jāpiebilst, ka Vaivaru rehabilitācijas centrs gandrīz tikpat daudz saņēma arī pērn, tikai tad 47 000 eiro plaušu mākslīgās ventilācijas nodrošināšanai ārpus slimnīcas tika piešķirta pēc "Saskaņas" deputāta Andreja Klementjeva priekšlikuma. Nauda gan joprojām nav iztērēta. Līdzīgi aizkavējusies miega laboratorijas izveide Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā, kurai arī pēc Klementjeva priekšlikuma tika piešķirti 58,5 tūkstoši eiro. Abās iestādēs stāsta, ka tas noticis, jo sākotnējie plāni nedaudz mainījušies, taču nauda tikšot izmantota atbilstoši mērķim. Sarakstā ir arī vairāki citi saņēmēji, kuri, Saeimā panākot papildu finansējumu, nav paspējuši to izmantot.
Bez dotācijām abām ārstniecības iestādēm koalīcijas partijas pērn atbalstīja vēl tikai vienu opozīcijas priekšlikumu - "Saskaņas" lūgumu piešķirt 20 000 eiro Daugavpils Pirmās vecticībnieku draudzes baznīcas remontam. Lai gan valdības partiju pārstāvji allaž solījuši priekšlikumus vērtēt pēc būtības, nevis iesniedzēja politiskās piederības, realitātē tā nenotiek.
Saeimas Budžeta komisija ķērusies pie valsts budžeta likumprojekta priekšlikumu izskatīšanas pirms otrā lasījuma. Šadurska teiktais ļauj secināt, ka arī šogad deputāti tā sauktajās kvotās varētu sadalīt aptuveni divus miljonus eiro.
