4. studija

4. studija

4. studija

4. studija

Cik darbos strādā Saeimas deputāti?

Operdziedātāja, aktieris un reanimatologs. Vairāki deputāti apvieno darbu Saeimā ar savu specialitāti

Vairāki 13. Saeimas deputāti apvieno darbu parlamentā ar darbošanos sava pamatprofesijā. LTV raidījums “4. studija” darbu apvienošanas pieredzē aicināja dalīties trīs deputātus: aktieri Ivaru Pugu (“KPV LV”), operdziedātāju Evitu Zālīti-Grosu (Jaunā konservatīvā partija) un ārstu anesteziologu reanimatologu Gundaru Daudzi (Zaļo un Zemnieku savienība).

Saeimas plenārsēdes, darbs komisijās un apakškomisijās, frakcijās un deputātu grupās, kā arī tikšanās ar vēlētājiem – tāds ir Saeimas deputātu darbs. Vairāki deputāti spēj apvienot pienākumus Saeimā ar darbu savā specialitātē.

Evita Zālīte-Grosa atzīst, ka Saeimā raksturīgais darbs ar dokumentiem radošam cilvēkam nav tas vieglākais un prasa daudz laika. Koncertēšanu un deputāta pienākumus var apvienot tikai tad, ja uzstāšanos ieplāno nedēļas nogalēs, kad Saeimā ir brīvdienas.

“Šeit ir ļoti daudz darba. Nebiju domājusi, ka tik daudz tā darba ir. Godprātīgi to darot, ar dienas stundām nepietiek. Sākumā, kad sāku strādāt, es trīsreiz naktī modos ar kaut kādu likumprojektu [domās], ka es nesaprotu un ka es nobalsošu nepareizi. Tas tā neirotiski izklausās, bet nu jau tas ir pierimis,” stāsta deputāte.

Ivars Puga Nacionālajā teātrī vienojies, ka jaunajos iestudējumos vairs nepiedalīsies un turpina spēlēt četrās izrādēs, kas ir aktīvajā repertuārā. Taču, ko darīt, ja plenārsēde kāda svarīga jautājuma lemšanā ievelkas līdz pat naktij, kad vienlaicīgi jābūt arī uz skatuves, deputāts uzskata – nāks laiks, nāks padoms.

“Es domāju, reaģēsim elastīgi uz vietas, un tad jau redzēs. Nekad nav situācijas, no kurām nevar atrast izeju. Pašā sākumā – novembra vidū – es biju vairāk stresā, ka tieku atrauts no ierastās savas vides. Jo vairāk es esmu šeit, jo saprotu, ka tas laiks, ko pavadu, ja pilnvērtīgi to daru, dod bagāžu, padara mani bagātāku,” saka deputāts.

Ja abus māksliniekus uz skatuves atpazīst, tad reti kurš reanimācijas pacients zina, ka viņa dzīvību glābis Saeimas priekšsēdētājs vai Valsts prezidenta kancelejas vadītājs. Gundaram Daudzem šī Saeima ir jau ceturtā pēc kārtas, kurā viņš ievēlēts. Un visus 12 gadus, kopš darbojies politikā, nav metis pie malas darbu reanimācijā, kur strādājis kopš Medicīnas institūta pirmā kursa. Sākumā par sanitāru, tad par brālīti, un arī tad, kad bijis Ventspils slimnīcas galvenais ārsts.

Apvienojot politiķa un ārsta darbu, otrajam atlicis laiks nedēļas nogalēs. “Tad, kad es strādāju pie Valsts prezidenta, tad piektdienas vakarā es braucu mājās uz Ventspili. Tad laimīgais vakars mājās. Tad sestdien no rīta gāju uz darbu, nodežurēju diennakti, svētdien no rīta nācu atpakaļ un svētdien vakarā braucu uz Rīgu,” stāsta deputāts.

Daudze uzskata – visi politiskie amati pēc būtības ir nākoši un ejoši, bet specialitāte paliek gan kā sirdslieta, gan kā atkāpšanās ceļš. “Man daudzi draugi, kolēģi ir teikuši: tu taču sertifikātu vari saglabāt. Bet ne jau papīrs ir galvenais. Nedrīkst būt bail no tā, kas tev pašam jādara. Medicīna nav tā vieglākā nodarbe. Bet nu tas ir mans darbs, un esmu ārsts pēc izglītības un pārliecības,” saka Daudze.

Evitai Zālītei-Grosai viņas profesija ir arī kā iespēja neaizmirst un neatstāt novārtā savu emocionālo pasauli. Lai arī tautā Saeimu mēdz dēvēt par teātri un publiskais moments iespējams abos, uzstāšanās tribīnē un uz skatuves nebūt nav viens un tas pats. “Likuma projekts, kas tiek pieņemts tikai ar emociju vai tikai ar prātu, nebūs pilnvērtīgs. Ideālā gadījumā tam ir jābūt saslēgtam. Un to var izdarīt tikai tad, ja ir, ko saslēgt. Diez vai teātrī ir tā, ka tevī neviens neklausās. Kad cilvēki atļaujas skaļi sarunāties, neklausīties, ko tu runā un kaut kādā veidā ignorēt. Neievērot elementāras pieklājības normas. Tas Saeimā ir iespējams,” saka parlamentāriete.

Saeima no Nacionālā teātra atrodas rokas stiepiena attālumā, savā ziņā ērti, tomēr nesen Ivaru Pugu abu darbavietu lokācija nedaudz izsitusi no sliedēm: “Nedēļas nogalē bija trīs izrādes. Tās trīs dienas es biju pilnīgi teātrī iekšā. Atnāku tad uz šejieni [Saeimu], (..) nostājos un [domāju], kur man šodien jāiet.”

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti