Panorāma

Panorāma

Panorāma

Centrāltirgus lietā izmeklēšana turpinās

Labākie matemātikā, sliktākie – lasītprasmē

OECD pētījums: Latvijas skolēniem augstāki rezultāti matemātikā, zemāki – lasītprasmē

Latvijas skolēnu rezultāti matemātikā ir augstāki nekā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs vidēji. Savukārt lasītprasmē skolēnu sniegums ir nedaudz zemāks par OECD valstu vidējo rādītāju. Dabaszinātnēs līmenis atbilst OECD valstu vidējam rādītājam. Šādus starptautiskās skolēnu kompetences vērtēšanas programmas pētījuma jeb "OECD PISA 2018" datus otrdien, 3. decembrī, prezentēja Latvijas Universitātes (LU) pētnieki.

ĪSUMĀ:

  • Pētījumā vērtē 15 gadus vecu skolēnu kompetenci lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs.
  • Šoreiz padziļināti analizēta lasīšana; Latvijā pētījumā piedalījās gandrīz 6000 skolēnu no 308 skolām.
  • Latvijas skolēnu rezultāti lasīšanā nedaudz zemāki par OECD valstu vidējo rezultātu.
  • Matemātikā zināšanas Latvijas skolēniem ir augstākas par OECD valstu vidējo līmeni.
  • 15 gadus vecie skolēni Latvijā bieži ir pakļauti pāridarījumiem no skolas biedru puses.

Starptautiskās skolēnu kompetences vērtēšanas programmas "OECD PISA" pētījums ir ietekmīgākais starptautiski salīdzinošais pētījums, kurā reizi trīs gados vērtē 15-gadīgu skolēnu kompetences matemātikā, lasīšanā un dabaszinātnēs. 15-gadīgi jaunieši vairumā OECD valstu šajā vecumā tuvojas savas obligātās izglītības noslēgumam, tāpēc arī izvēlēts šis vecums. Latvijā pārsvarā tie ir 9. klases skolēni. Latvijā šajā pētījumā piedalījās gandrīz 6000 skolēnu no 308 skolām. Katrā no pētījuma cikliem viena no jomām – lasīšana, matemātika vai dabaszinātnes – ir galvenā, un to analizē padziļināti. Šoreiz galvenā loma bija lasīšanai.

OECD pētījums: Latvijas skolēniem augstāki rezultāti matemātikā, zemāki – lasītprasmēAnnija Petrova
    Latvijas skolēniem sasniegumi lasīšanā ir nedaudz zemāki par pasaules attīstītāko valstu vidējo rezultātu. Meitenēm Latvijā lasītprasme ir ievērojami augstāka nekā zēniem. Savukārt pēc skolēna mācību valodas nozīmīgu atšķirību lasīšanas rezultātos nav.

    "Sasniegumi ir augstāki apmēram par 40-50 punktiem tiem, kas lasa grāmatas vispār, salīdzinot ar tiem, kas nelasa. Vēl ir tāds rādītājs kā lasīšana vienkārši sava prieka pēc, un šeit atkal ir jāsaka, ka diemžēl, salīdzinot ar 2009. gadu, kad arī lasīšana bija galvenā satura joma, šo skolēnu skaits [Latvijā] ir pieaudzis, kas vispār nelasa sava prieka pēc. Un tas rādītājs ir augstāks par OECD valstīm un arī augstāks, salīdzinot ar Igauniju," teica Latvijas Universitātes (LU) Izglītības un pētniecības institūta pētniece Rita Kiseļova.

    Vidēji sasniegumi lasīšanā ir augstāki skolēniem, kas vairākas reizes dienā, piemēram, lasa e-pastu, čato, lasa ziņas, – proti, lasa jebkurā platformā.

    Pētījums parāda arī plaisu starp lauku un pilsētas skolām. Laukos un arī citās republikas pilsētās lasīšanas kompetencē rezultāti, salīdzinot ar Rīgu, ir pasliktinājušies.

    "Kad vērtējam pēc rezultātiem, tas parāda, ka lauku skolās prasmes ir zemākas nekā pilsētas skolās, taču, ja paskatāmies uz sociālekonomisko situāciju un tās ietekmi uz prasmēm, tad Latvijā praktiski tā ir viszemākā. Proti, visiem bērniem neatkarīgi no sociālekonomiskās situācijas ir pieejama kvalitatīva izglītība," teica Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Ināra Dundure.

    Tikmēr matemātikā 15-gadnieku sasniegumi ir augstāki par OECD dalībvalstu vidējo līmeni, informēja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija).

    Izglītības un zinātnes ministre Ilga ŠuplinskaAnnija Petrova
      "Varbūt pārsteidzoši, ka matemātikā šie rezultāti Latvijā ir kāpuši jau vairāku gadu garumā. Joprojām uzstāju, ka droši vien būs jāmeklē kopsakarības, kā izskaidrot to, ka 15-gadīgajiem jauniešiem “PISA” rezultāti matemātikā ir ar augšupejošu tendenci. (..) Savukārt mūsu centralizēto eksāmenu rezultāti vismaz septiņu gadu garumā rāda ne to labāko sniegumu. Skaidrs, ka korelācija pa tiešo šeit nav veicama, bet droši vien noteiktas tendences ir meklējamas. Ļoti ceru, ka pētnieki izstrādās precīzus priekšlikumus, kādā veidā šo matemātikas kompetenci var uzlabot," teica ministre.

       

      Salīdzinot ar 2012. gada pētījuma rezultātiem, Latvijā ir ievērojami mazāk skolēnu ar zemiem rezultātiem matemātikā. Latvijā tieši vidējais zināšanu līmenis matemātikā, salīdzinot ar iepriekšējiem pētījumu periodiem, ir audzis.

      Dabazinātņu prasmju kvalitātes līmenis Latvijā ir labs un stabils – atbilst OECD valstu vidējam līmenim. Meiteņu sasniegumi dabaszinātnēs ir augstāki nekā zēniem.

      "OECD PISA 2018" nacionālā projekta vadītājs, profesors Andris Kangro uzsvēra, ka būtiski izprast matemātikas rezultātu rādītājus. Viņš norādīja uz tendenci, ka matemātikā labāki rezultāti ir pamatskolā, bet vidusskolā rezultāti kļūst sliktāki. Pētnieks norāda uz motivācijas nozīmi – proti, vidusskolā parādās zemāka motivācija mācīties matemātiku, uzdodot jautājumu "Kam man tas vajadzīgs?"

      Labā ziņa esot tāda, ka Latvijas skolēnu sasniegumi atkarībā no ģimenes sociālekonomiskā stāvokļa ir labāki nekā vidēji OECD valstīs. Tiesa, piemēram, skolas kavējumi Latvijā ir biežāki nekā OECD valstīs vidēji.

      Pētnieks norādīja, ka Latvijā trūkst skolēnu ar augstiem sasniegumiem. Savukārt ar pamatprasmju apgūšanu sokas labāk nekā OECD vidēji.

      Tikmēr skolas vidē daudzos jautājumos esam tuvu OECD vidējiem rādītājiem. Latvijas skolēni ar savu dzīvi vidēji ir vairāk apmierināti nekā citur.

      LU Izglītības un pētniecības institūta vadošais pētnieks Kangro norādīja arī, ka labākos rezultātus pētījumā uzrāda, piemēram, Ķīnas provinces, tad seko OECD valstis, un tad seko pārējās pasaules valstis. Latvija pēc sasniegumiem ir OECD valstu grupas vidū.

      Pētījumu rezultāti parāda, ka pirmo vietu izglītības  kvalitātes sasniegumos Eiropā ieņem Igaunija. Turklāt visās disciplīnās – gan matemātikā, gan lasītprasmē, gan dabas zinībās.

      Speciālisti izsaka cerību, ka Latvija sasniegumu līmenī Igaunijai varētu pietuvoties, pārejot uz kompetencēs balstītu izglītību, kā arī cer uz reģionu reformu, kas varētu uzlabot iedzīvotāju sociālekonomisko situāciju. Lai gan uz kopējā fona Latvijas sasniegumi izglītības kvalitātē ir labi, tomēr ir arī kāds nozīmīgs darvas piliens.

      Satraucoši, ka Latvija ieņem augstāko vietu starp OECD un Eiropas Savienības valstīm skolēnu pāridarījumu ziņā. 15-gadīgie skolēni Latvijā bieži ir pakļauti pāridarījumiem no skolas biedru puses.

      "OECD PISA 2018" nacionālais projekta vadītājs, profesors Andris Kangro Annija Petrova
        "(..) Te runa ir gan par izsmiešanu, gan par fiziskiem pāri nodarījumiem un tamlīdzīgi. Biežums šādiem pāri darījumiem ir pārāk liels. (..) Arī Igaunijā ir liels, un par to runāja nesen intervijā Igaunijas prezidente. Viņas vārdi bija apmēram tādi: mums ir jāpanāk, ka katrs skolēns, kas jūt pāridarījumus, zina, pie kā skolā vērsties, un viņš zina, ka viņam palīdzēs," sacīja pētnieks Kangro.

         

        "Mēs runāsim ar skolu direktoriem. Šeit mums ir jāsaņemas, jo skolēni, kuriem nodara pāri, kavē mācības daudz. Viņiem ir zemāki sasniegumi šajos PISA testos, bet ne tikai tur. Viņi jūtas nomākti, nejūt piederību skolai," piebilda pētnieks.

        "OECD PISA 2018" pētījums:

        Kļūda rakstā?

        Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

        Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

        Latvijā
        Ziņas
        Jaunākie
        Interesanti