Viņa atgādināja, ka valsts apdrošināšanu saņem visi sociālā nodokļa maksātāji, kā arī aptuveni 20 citas iedzīvotāju grupas. Lai pacienti, aizejot pie ārsta, nesaskartos ar nepatīkamo situāciju, ka viņiem pakalpojums atteikts, jāsavieno Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta, Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un citu, kopumā 17, iestāžu bāzes.
Kopumā dati par apdrošinātajiem cilvēkiem ir 228 pakalpojumu sniedzējiem un 119 pašvaldību sociālajiem dienestiem, piebilda ministre.
Un katra no šīm bāzēm ir ar saviem kodiem, “neviena sistēma, viena otru ieraugot, nedraudzējas”, nepieciešama to saslēgšana. Tas izmaksātu aptuveni 2 miljonus eiro, kurus ministrija lūdza valdībai un par kuru piešķiršanu valdība lems otrdien.
Čakša pauda, ka tā ir nepieciešama investīcija, lai neradītu nepatīkamas situācijas pacientiem.
KONTEKSTS:
Plānots, ka valsts obligātā veselības apdrošināšana pilnā apmērā sāks darboties no 2019. gada. Personas, kuras maksā sociālo nodokli vispārējā nodokļu režīmā vai ietilpst kādā no sociāli mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām - pensionāri, bērni, personas, kurām noteikta I vai II grupas invaliditāte, reģistrēti bezdarbnieki, skolēni un pilna laika programmās studējošie, kā arī citi sociāli atbalstāmi cilvēki - ir apdrošinātas automātiski un papildu iemaksas viņiem nebūs jāmaksā.
Brīvprātīgās iemaksas 2018.gadā noteiktas 1% apmērā no minimālās mēnešalgas jeb 51,6 eiro gadā, 2019.gadā – 3% no minimālās mēnešalgas jeb 154,8 eiro gadā, 2020.gadā – 5% no minimālās mēnešalgas jeb 258 eiro gadā.
Ikvienam neatkarīgi no sociālo iemaksu apmēra būs pieejams minimālais pakalpojumu grozs - neatliekamā medicīniskā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta sniegtie pakalpojumi, kā arī kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces. Savukārt apdrošinātajiem cilvēkiem būs pieejams pilns valsts apmaksāto pakalpojumu grozs.
