Panorāma

Valdība apstiprina budžeta rāmi

Panorāma

Panorāma

Valdība uz starta: reģionālā reforma

Novadu reformas gaidās: vai iespējams savienot pragmatiskus un emocionālos apsvērumus?

Liela daļa pašvaldību nespēj un nekad nespēs sasniegt ekonomisku patstāvīgumu, tām ir problemātiski realizēt savas autonomās funkcijas un nodrošināt iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus – ar šādu argumentāciju jaunais vides un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“ Attītstībai/Par!”) ķēries pie jaunas administratīvi teritoriālās reformas. Taču iedzīvotājiem dzīve novadā ir ne tikai pragmatisks apsvērums, bet arī emocionāla piederības un kultūras identitātes sajūta. Vai abām pusēm izdosies rast kopīgu valodu?

Galvenais uzdevums – novadu reforma

Jaunais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ieguvis maģistra grādus tiesību zinātnēs un ekonomikā. Pirms politiķa karjeras viņš vairākus gadus bija Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs. Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās Pūce tika ievēlēts Rīgas domē, kur vadīja “Latvijas attīstībai” frakciju. Pērn no “Latvijas attīstībai” un “Kustības Par” kopējā saraksta ievēlēts Saeimā un kļuvis par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) valdībā.

 

Galvenais uzdevums un lielākais pārbaudījums: jaunas administratīvi teritoriālās reformas īstenošana.

Pagaidām gan ministrijai nav pat aptuvenas kartes, kā jaunais pašvaldību iedalījums varētu izskatīties. Visticamāk, pašvaldību skaits saruks vismaz uz pusi, jo jau tagad no kopumā 119 pašvaldībām vairāk nekā 50 teritorijas nekvalificējas likumā noteiktajam novada statusam. 39 novados ir mazāk nekā 4000 iedzīvotāju, vēl 15 novados trūkst atbilstoša izmēra attīstības centra. Turklāt vismaz divi novadi – Raunas un Olaines – ir ģeogrāfiski neloģiski, jo sastāv no vairākām nesaistītām “salām”.

Bet vai tiešām mazs novads nozīmē, ka tas nespēj pildīt savas funkcijas, kā to liek noprast ministrija?

Alsungas novads: spējam pildīt savas funkcijas

Alsungas novads ir viens no mazākajiem Latvijā gan pēc teritorijas, gan pēc iedzīvotāju skaita. Tomēr pašvaldības vadītāja Daiga Kalniņa kategoriski nepiekrīt, ka tas apgrūtinātu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem: “Pašreiz mums problēmu nav ar funkciju izpildi. Alsungā joprojām ir vidusskola. Mums šogad 15 skolēni beigs 12. klasi. Man liekas, tas ir ļoti labs rādītājs. Mums joprojām ir mūzikas skola ar mākslas klasi, mums ir bērnudārzs, kurš ir pilns. Un mums brauc no Kuldīgas novada un ved bērnus, jo viņiem nav. Mums ir kultūras nams, mums ir bibliotēka. Ir pulciņi bērniem, pašdarbības kolektīvi pieaugušajiem.  Sporta iespējas – to mēs piedāvājam bez maksas.”

Turklāt pašvaldībai izdevies piesaistīt Eiropas fondu līdzekļus Alsungas viduslaiku pils rekonstrukcijai, pērn ierīkots bērnu un senioru aktīvās atpūtas parks, sakārtota bērnudārza siltumtrase, rekonstruēts Tūrisma informācijas un vēsturiskā mantojuma centrs.

Arī vietēji uzņēmēji nesūdzas par iespēju trūkumu.

Ar pašvaldības atbalstu Alsungas centrā nupat izveidots tējas namiņš. “Jāsāk ar to, ka es startēju Lauku atbalsta dienesta projektā, kur var startēt gan lielas, gan mazas pašvaldības.  Tam nav nozīmes. Tikām atbalstīti, un tā arī tapa tējas namiņš. Arī Alsungas dome atbalstīja būvniecības procesā. Es neesmu pētījusi, kā atbalsta lielākas pašvaldības, bet  man nav trūcis atbalsta un man jāsaka liels paldies, ka ir tādas iespējas,” stāsta Alsungas tējas namiņa “Sapņotava” saimnieki Ronalds un Dace.

Satraukti par iespējamu apvienošanu

Visvairāk Alsungas novada iedzīvotājus satrauc, ka pēc pievienošanas Kuldīgas vai Ventspils novadiem varētu sarukt atbalsts suitu kultūrai, kas iekļauta UNESCO steidzami glābjamo kultūras mantojumu sarakstā.

“Faktiski ir tā, ka novada veidošana ap centriem Latvijas attīstību padara sadrumstalotāku.

Nevis vienmērīgu, kā šobrīd, bet sadrumstalotu, jo tie lielie punkti, attīstības centri, tie pievelk cilvēkus, pievelk finanses un noplicina pārējo teritoriju. Man liekas, ka tā ir viena no lielākajām bīstamībām tajā iespējamā reformā,” uzskata folkloras kopas “Suitu dūdenieki” vadītājs Juris Lipsnis.

“Es esmu vietējais. Esam šeit dzīvojuši daudzās paaudzēs. Es pats arī piederu pie šīs suitu kultūras, un man ir svarīgi, lai tas, ko mēs esam saņēmuši no iepriekšējām paaudzēm,  nepazustu un neizčākstētu tikai tādēļ, ka valstij ir kaut kādas prioritātes savādākas. Mēs to varam ilustrēt kaut vai ar to, ka daudzējādā ziņā apskaužam Igauniju, kas attīstās ātrāk. Tad varbūt pievienojamies Igaunijai, mūsu galvaspilsēta būs Tallina, viņi administrēs lietas, un mūsu ekonomika ies uz augšu,” komentē uzņēmējs Grigorijs Rozentāls.

“Mums ir labi. Mums tiešām ir labi. Un, ja man tā godīgi jāliek roka uz sirds, tad es varu teikt, ka man nekad nav bijis tik labi kā šeit, savās vecumdienās, ka varu dzīvot savā Alsungā,” saka kolektīva “Suitu sievas” vadītāja Ilga Leimane.

Iedalījuma pamatā – pragmatiski kritēriji

Jaunajam reģionālās attīstības ministram Pūcem un viņa komandai nāksies krietni papūlēties, lai pārliecinātu mazo novadu iedzīvotājus, ka dzīve pēc apvienošanās kļūs labāka. Šādai informatīvai kampaņai ministrija jau pieprasījusi 800 000 eiro. Pagaidām gan nešķiet, ka ministrs gatavs ieklausīties argumentos par kultūrvēsturisko vai  emocionālo piederību.

“Es domāju, ka administratīvi teritoriālajā iedalījumā pamata atslēgai jābūt pragmatiskiem kritērijiem, ko var novērtēt un salīdzināt laika gaitā.

Pašvaldības ir par publisko pakalpojumu sniegšanu. Būtiskākais, lai būtu teritorija, ka spēj šādus pakalpojumus sniegt ne tikai tagad, bet arī pārredzamā nākotnē, lai teritorijai būtu pietiekams attīstības potenciāls,” saka ministrs Pūce.

Iepriekšējās reģionālās reformas īstenošanai bija nepieciešami desmit gadi, un pat pēc tiem rezultāts ir ar daudziem trūkumiem. To, kas viņa priekštečiem prasīja desmit gadus, Pūce apņēmies īstenot dažos mēnešos. Ministra nospraustais laika rāmis paredz, ka jaunais administratīvo teritoriju likums Saeimai jāpieņem līdz nākamā gada vasarai, lai 2021. gada pašvaldību vēlēšanas noritētu jau jaunajos novados.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti