Līga Ate ir viena no aktīvākajām Rucavas iedzīvotājām, kura audzina trīs bērnus. Izveidojusi nelielu kafejnīcu, kur vasarās iegriežas ne mazums tūristu, ziemas laikā viņa ada un tirgo savus adījumus turpat izveidotajā atpūtas vietā „Ligate”. Par dzīvi Rucavā viņai ir savs skatījums, kas ir pretējs tiem, kuri aizbrauc. Viņasprāt, nauda nebūtu arguments, un novadā parādījušies arī gados jauni lauksaimnieki.
„Iedzīvotāju skaits tāpat kā visur citur samazinās. Pagājušā gadā Rucavā piedzima tikai divi bērni, tik maz sen nav bijis. Ir divas skolas novadā, kas vēl turas. Tas, kurš grib, strādā. Uzskatu, ka ir pietiekoši daudz darbavietu. Ir kūdras cehs, dzērvenes audzē, ziemā ''Spīlas'' pļauj niedres, vasarā tūrisma iespējas,” stāsta Ate.
Pašvaldību reforma, visticamāk, Līgas ģimeni neietekmētu, spriež jaunā uzņēmēja, drīzāk skolas esamība vai neesamība atstāj negatīvas sekas:
„Es nezinu, vai man tas ko personīgi mainītu. Ja likvidētu skolu, tad gan. Vai tas ietekmētu manu darbu vai vīram piena lopkopību? Vai ir viens vai cits novads, tas neietekmētu.”
Skeptiska pret iespējamām pārmaiņām ir gados vecāka rucavniece Ausma Ašmane:
„Neko labu nedos, pirms novadu nodibināšanas ar nez ko solīja, ceļus salabot utt., strādās un visi būs apmierināti, bet nepavisam nav tā, ceļi ir, kādi ir. Cik palabo, tik ir.”
Rucavas novada domes priekšsēdētājs Jānis Veits nerāda priecīgu vaigu, ne tikai minot faktus par mazo iedzīvotāju skaitu, kas novadā sarucis līdz 1600 iedzīvotājiem, viņu māc šaubas par reformas nepieciešamību un ieguvumiem. Ja teritorijas reformā tiktu domāts par iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanu, tad viss šķietami būtu kārtība, saka priekšsēdētājs, ironizējot, ka tad būtu vienalga, vai Rucavu pievieno Lietuvai vai Gotlandei.
„Cik noprotu jau tagad, paies laiks. Mēs jau tagad redzam, kā valdība nāk ar saviem mērķiem, un tie nu būs tie pareizākie. Es gribētu būt izvairīgs un pat pasmaidīt, laiks parādīs, un ja deputāti būs strādājuši četrus gadus un būs apskatījušies, cik mēs Rucavā būsim palikuši, un dzīves kvalitāte būs pasliktinājusies, tad šī reforma būs nevajadzīga un būs notikusi lieka naudas izšķērdēšana,” spriež Veits.
Tikmēr Nīcā jau baumojot, ka novadu pievienos Liepājai, saka Nīcas iedzīvotāja Maija:
„Mums Nīcā ir tāpat labi. Nevajadzētu pievienot pilsētai, tas pat būtu mīnuss, kaut ko atņemtu, izdomās kādu skolu vēl slēgt.”
Pašā Nīcā skolas slēgšanas jautājums nav aktuāls, jo vidusskolā pat pieaudzis skolēnu skaits, norāda Nīcas novada domes priekšsēdētājs Agris Petermanis. Viņu vairāk uztrauc pamatotu argumentu trūkums par zaudējumiem un ieguvumiem, ko nesīs reforma:
„Nav ciparu, nav analīzes, nav sarunas. Šobrīd ir politiskais uzstādījums, viens no saukļiem - neizdzīvos pašvaldības ar mazu iedzīvotāju skaitu. Es gribētu sacīt, ka tas ir uzbrukums demokrātijai.”
Tāpat kā Rucavā arī Nīcas novadā, ir sarucis iedzīvotāju skaits, tie ir aptuveni 3400 iedzīvotāju. Vai var apvienot Nīcu un Rucavu, kur no senseniem laikiem bijusi sava kārtība un etnogrāfiskais fons, Nīcas novada vadītājam ir savs skatījums.
„Tas ir emocionāls arguments, jo ir, protams, dzirdēts par novadu mentalitāti un vēsturiski izveidojusies attieksme pret sevi un ārpasauli. Ja ir objektīvi argumenti, kāpēc jāapvienojas, nav problēmu, bet iedodiet šos objektīvos kritērijus,” rosina Petermanis.
Viņš norāda, ka Nīcas novadā deputātu vidū jau sākušās diskusijas par ieguvumiem un zaudējumiem gaidāmās reformas kontekstā. Atceroties iepriekšējo reformu, Nīcai tika pievienots Otaņķu pagasts. Samazinājās administrācijas darbinieku skaits, izveidots kultūras centrs, kas pārzina visa novada kultūras dzīves organizēšanu.