Normu par augstskolu finansējuma ikgadēju pieaugumu atzīst par neatbilstošu Satversmei

Satversmes tiesa atzinusi par Satversmei neatbilstošu Augstskolu likuma normu, kas paredz katru gadu augstākajai izglītībai un zinātnei palielināt finansējumu par 0,25% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Satversmes tiesas ieskatā šāda likuma norma ierobežo valdību, veidojot valsts budžetu.

ĪSUMĀ:

  • Secināts, ka norma par finansējuma ikgadēju pieaugumu nekad nav pildīta.
  • Likuma norma atzīta par Satversmei neatbilstošu.
  • Tiesa secināja: Saeima, pieņemot attiecīgo likumu, ierobežo valdības darbu.
  • Spriedumā teikts, ka Saeimai jāpārskata likumi, kuros ir iekļautas līdzīgas normas.
  • Saeimas deputāte: tiesas spriedums ietekmēs vēl vismaz 13 līdzīgas likuma normas.
  • Iespējams, spriedums ietekmēs arī 2021. gada valsts budžetu.

Normu par augstskolu finansējuma ikgadēju pieaugumu atzīst par neatbilstošu SatversmeiPaula Dēvica

Ik gadu finansējuma pieaugumam jābūt ne mazāk kā 0,25% no IKP, līdz kopējais finansējums sasniedz 2% no IKP.  Šāda norma ir likumā kopš 2013. gada, taču valsts budžeta likumā ne reizi šāds naudas pieaugums nozarei nav ticis. Satversmes tiesā ar pieteikumu vērsās 31 Saeimas opozīcijas deputāts, uzskatot, ka likums par valsts budžetu neatbilst Satversmei. Tomēr Satversmes tiesas vērtējumā Saeima nevar noteikt likumā konkrētu daļu no IKP, kas būtu piešķirams kādam mērķim, jo šādā veidā Saeima pārņem valsts budžeta sastādīšanu, taču Satversme noteic, ka budžeta projektu Saeimai iesniedz Ministru kabinets.

"Līdz ar to tad rodas jautājums, kādēļ ir vajadzīgs Ministru kabinets budžeta sastādīšanas procesā?

Faktiski, ja aplūko visas tās normas, kādas pastāv Latvijas likumos, kas sadala šos procentus no IKP vai nosaka, ka ne mazāk tāds finansējums kā pagājušajā gadā, šeit tā manevra iespēja Ministru kabinetam kļūst ļoti minimāla, un tas neatbilst Satversmes 66. pantam," norādīja Satversmes tiesas tiesnesis Jānis Neimanis.

Tiesas spriedumā norādīts, ka Saeimai būtu jāpārskata likumi, kuros ir iekļautas šādas normas, un tie jālabo.

Lietas izskatīšanas laikā Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars ("Attīstībai/Par!") teicis, ka normas, kas paredz finansējuma pieaugumu kādai nozarei, ir priekšvēlēšanu solījums. 

"Likumdevējs nejūtas saistīts ar šādu priekšvēlēšanu solījumu, kaut arī tas tiek ietverts likuma formā, tas tāpat netiek īstenots dzīvē, netiek īstenots budžeta likumā. Tā nav laba tendence tiesiskā valstī, kur visi ir saistīti ar tiesībām, tostarp arī likumdevējs ir saistīts ar paša pieņemtajiem likumiem," skaidroja Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova.

Satversmes tiesas spriedums ietekmēs vēl vismaz 13 līdzīgas likuma normas, sacīja pieteikuma iesniedzēju pārstāve, iepriekš partiju "Saskaņa" pārstāvošā, tagad pie frakcijām nepiederošā Saeimas deputāte Evija Papule.

"Ja Augstākās izglītības likums neatbilst Satversmei, tad visi šie likumi ir jāpārskata. Iespējams, arī 2021. gada budžets,

ja tur kaut kas ir pamatots ar šādiem procentu piešķīrumiem, nav vairs šādā veidā skatāms. Jo nav argumenta, kāpēc kādam resoram ir jāpiešķir kāds noteikts finansējums," klāstīja Papule.

Viņasprāt, spriedums nav īsti izsvērts un saprotams. Tomēr vēl tas kārtīgi jāizskata.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt