Apse, kas auga Slokas ielas pusē pie pašas Latvijas Universitātes Botāniskā dārza sētas, nolūza sestdien, 12.decembrī, aptuveni plkst. 11. Tieši tajā brīdī Slokas un Kandavas ielas krustojumu šķērsoja Lazdiņu ģimene.
"Mēs lēnītiņām braucām centra virzienā, un skatos - zari tā kā krīt zemē, mazliet piebremzēja un nāk viss zemē. Bija kādus trīs, četrus metrus no mums, un tad visi tie vadi pa jumtu, tāda skaņa, ka likās, viss cauri laikam. Pirmajā brīdī nesaproti - vari no tās mašīnas kāpt ārā, nevari, un pirmais, kam zvanīsi, glābējiem. Zvanām, tur tā attieksme tāda interesanta, prasa, kur jūs esat, pasaku - Slokas un Kandavas ielas krustojums pie Botāniskā dārza. Pasakiet adresi! Es taču nezinu, kāda te adrese! Lēnām gāzās, braucam un domājam - paspēs nobremzēt, nepaspēs, uzkritīs virsū, neuzkritīs. Protams, pēc tam sāc domāt, kas varēja notikt, ja tas būtu darba dienas rīts, tur iet cilvēki vienmēr, tur ir sastrēgums, autobusi, tramvaji, tur būtu līķi, jā," par notikušo stāsta negadījuma aculiecinieki Aija un Sandis Lazdiņi.
Lai arī atbrīvot ceļu no koka zariem glābējiem izdevās visai operatīvi, tikpat operatīvi atjaunot arī tramvaja satiksmi traucēja koka noliektais stabs, pie kura ir piestiprinātas tramvaja vadu atsaites.
Lai atbrīvotu ceļu no koka zariem un nostiprinātu tramvaja vadus, glābēji un "Rīgas satiksmes" avārijas dienests darbojās trīs stundas. Tikmēr sociālajos tīklos parādījās neapmierinātu autovadītāju ziņojumi par plašiem sastrēgumiem Pārdaugavā un arī neizpratne par informācijas trūkumu.
"Tas, ko "Rīgas satiksme" izdarīja no savas puses tajā brīdī, kad ceturto un piekto tramvaju nācās apturēt, tika palaisti tramvaja vietā autobusi, kuri kursēja pa šīm līnijām un pārvadāja pasažierus. Principā tika veiktas ne tik daudz informatīvas darbības, bet praktiskas, lai cilvēki, kas stāv attiecīgajās pieturvietās tajos posmos, kur tramvajs nekursē, lai viņiem būtu iespēja nokļūt sev vajadzīgajā vietā pa ceturtā un piektā tramvaja maršrutu," skaidro "Rīgas satiksmes" pārstāvis Viktors Zaķis.
Negadījuma nodarītos zaudējumus "Rīgas satiksme" vēl aprēķinās un pieļauj iespēju tos piedzīt no Botāniskā dārza. Tā vadība skaidro - pirms diviem gadiem visus kokus apsekojusi Dabas aizsardzības pārvalde. "Atzinumā tika konstatēts, ka apse ir vesela, ka zāģēt nost nedrīkst," norāda Botāniskā dārza vides pārvaldnieks Oskars Stūris.
Pirmie novērojumi liecina, ka sabrukusi koka sakņu sistēma, bet, kāpēc īsti tas nogāzies, būs skaidrs pēc arborista slēdziena. Jautāts, vai pēc šī arboristu slēdziena varētu tik pārbaudīti arī citi koki šeit, sētas tuvumā, Oskars Stūris norāda: "Mums jau ir šī inventarizācija, visi koki jau ir apsekoti, mums nav dārzā vairs ne bīstamu koku, nekā. Apse nav simtgadīgs koks, tas ir sasniedzis, nodzīvojis savu mūžu."
Pēc Botāniskā dārza vides pārvaldnieka teiktā, apse bijusi maksimums simts gadu veca. Sētas tuvumā atrodas vēl vairāki līdzīga vecuma un izmēra koki.
