Neredz risinājumu apkures parādu mazināšanai

Daudzdzīvokļu māju iemītniekiem nevar likt maksāt kaimiņu parādus par apkuri vai karsto ūdeni. Tā ceturtdien, tiekoties ar Saeimas deputātiem, vēlreiz uzsvēra tiesībsargs Juris Jansons. Arī siltuma piegādātāji saka, ka viņi par to nebūt nav priecīgi, bet bieži vien citas iespējas viņiem neesot. Topošie likuma grozījumi, kas ļaus līgumu ar siltuma piegādātājiem slēgt apejot namu apsaimniekotājus, problēmu atrisinās tikai daļēji.

Iedzīvotāju parāds par komunālajiem maksājumiem Latvijā pašreiz jau ir pārsniedzis 50 miljonus latu. Parādu iemesli ir dažādi. Lai cīnītos ar nemaksātājiem, komunālo pakalpojumu piegādātāji bieži atsakās pieslēgt siltumu vai ūdeni, kamēr nav samaksāts parāds. Tādējādi tie iedzīvotāji, kuri savus rēķinus ir nomaksājuši, var būt spiesti nosegt arī kaimiņu parādus, lai siltums tiktu pieslēgts. Tas ir likumīgi, bet netaisnīgi, uzsver tiesībsargs Juris Jansons. „Tiešām, ja mēs runājam par to tiesību sistēmu, kādā mēs dzīvojam Latvijā, tas ir prettiesiski no tāda taisnīguma, tiesiskuma viedokļa, ka kāda kaimiņa parādus faktiski piespiedu kārtā solidāri piedzīs no pārējiem mājas dzīvokļu īpašniekiem. Tas neliecina par tiesiskumu un sociāli atbildīgu pieeju šīs problēmas risinājumam," saka Jansons.

Patlaban izeju no šīs problēmas iesaistītās puses neredz. Daļēji palīdzēt varētu grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā. Tie ļaus iedzīvotājiem slēgt līgumus ar siltumenerģijas un citu komunālo pakalpojumu piegādātājiem, apejot tā saucamās namu pārvaldes. Tomēr vecajās mājās līgumu ar katru dzīvokli noslēgt tik un tā nevarēs. Tas būs jādara ar visu māju kopumā. Tādēļ godīgajiem maksātājiem tik un tā var nākties ciest parādnieku dēļ, atzīst siltumuzņēmuma „Fortum Jelgava" vadītāja Ginta Cimdiņa. „Pārvelt šo parādu uz kaimiņu – tas jebkurā gadījumā nebūtu mūsu kā komunālo pakalpojumu sniedzēju mērķis, jo tas savā veidā, kā jūs redzat no sarunām šeit, ļoti mazina mūsu reputāciju, kas mums nebūtu vēlams. Tā kā mūsu sapratne nav tāda, ka kaimiņam vajadzētu maksāt par kaimiņu. Bet kamēr nav citu likumisku risinājumu, tad faktiski tā šobrīd arī ir, ka nav jau cita risinājuma, kaimiņam ir jāuzņemas kaimiņa problēmas," saka Cimdiņa.

Viena no problēmām slēpjas arī tajā, ka padomju vai pirmskara ēkās apkuri var atslēgt tikai visā mājā. Atslēgt kādu konkrētu dzīvokli par nemaksāšanu nav iespējams, jo ēkā esošā apkures sistēma pieder nevis siltuma uzņēmumam, bet gan ir mājas iedzīvotāju kopīpašums, uzsver „Salaspils siltuma" valdes locekle Inta Bērziņa-Veita.

„Ja mums tiek dots tiešais līgums par piegādi, tad visam mājas iekšējam īpašumam būtu jāpāriet uz pakalpojuma sniedzēju, kurš ir atbildīgs gan par kvalitāti, gan par iespēju noslēgt atsevišķu dzīvokli. Tas ir, būtu jāpārbūvē sistēma," saka Bērziņa-Veita.

Gan tiesībsargs, gan Saeimas deputāti piekrīt, ka parādu būtu jāmaksā parādniekam jeb konkrētam cilvēkam. To nevar piesaistīt īpašumam. Tādēļ būtu jāuzlabo parādu piedziņas kārtība tiesās, lai tas notiktu ātrāk. Tāpat deputāti rosina arī aizliegt pārreģistrēt dzīvokli uz jaunu īpašnieku, kamēr nav samaksāti visi komunālie parādi. Gluži kā tas ir ar automašīnu pārreģistrāciju.

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti