Vairāki sēdes dalībnieki atteicās deklarāciju atbalstīt, uzskatot, ka tajā iekļautie formulējumi, piemēram, atziņa, ka Latvija ir suverēna valsts, ir pārlieku maigi. Dalībniekiem skaidrs nebija arī jautājums, vai organizācija grib pārstāvēt visus Latvijas nepilsoņus vai arī tikai krievu tautības cilvēkus.
Organizācija savās rindās pulcējusi pagājušā gada krievu valodas referenduma organizētājus Jevgeniju Osipovu, Vladimiru Lindermanu un Aleksandru Gapoņenko. Plašākai sabiedrībai no tās biedriem pazīstami arī Josifs Korens, kurš ik gadus 16.martā rīko protestus pie Brīvības pieminekļa, Eiroparlamenta deputātes Tatjanas Ždanokas palīgs Jurijs Petropavloskis, kā arī Latvijas okupācijas fakta noliegšanai savu darbību veltījušais vēsturnieks Viktors Guščins.
Tomēr Nepārstāvēto parlamenta prezidijā no viņiem tika ievēlēts tikai Aleksandrs Gapoņenko. Par organizācijas vadītāju savukārt teju vienbalsīgi tika ievēlēts biedrības „Nepilsoņu kongress” izvirzītais mazpazīstamais uzņēmējs Valērijs Komarovs. „Nepilsoņi ir cilvēki, kuri šeit dzīvojuši visu viņu dzīvi. Jau pirms tam - viņi dzīvoja Latvijas Republikā, Padomju Latvijas Republikā, pēc tam Latvija izgāja no Padomju valsts. Un man liekas, ka naturalizācija nav pieņemama viņiem,” sacīja Komarovs. Viņš gan atzina, ka pats izgājis naturalizācijas procesu.
„Nepilsoņu parlamenta” galvenais uzstādījums ir panākt automātisku pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem. Citi uzstādījumi, kā prasība pēc valsts valodas statusa krievu valodai, pagaidām vēl netika oficiāli izvirzīti, tomēr diskusijas bija karstas arī par tiem.
