Nelielā Druvas vidusskola pārsteidzoši kļuvusi par vienu no labākajām valstī

Pārsteigumu izglītības jomā šogad ir sagādājusi Saldus novada Druvas vidusskola. Gada beigās, izvērtējot visu Latvijas skolu sniegumu, tā ieguvusi divas balvas par labākajiem rezultātiem valstī. Vienā no rādītājiem Druvas vidusskolai ir izdevies pārspēt pat slaveno Rīgas Valsts 1. ģimnāziju.

Ja rēķina nevis pēc ēkas lieluma vai skaistuma, bet pēc skolēnu skaita, tad Druvas skola ir neliela. Vidusskolas klasēs mācās tikai 110 skolēni. Turklāt lielākā daļa no tiem nemaz nedzīvo uz vietas – Druvā, bet ir gatavi mērot tālu ceļu. Reizēm pat 50-60 kilometrus, lai mācītos tieši šajā skolā, jo ir novērtējuši izglītības kvalitāti.

Latvijas dzimšanas diena šogad Druvā bija trīskārši svētki, ko papildināja prieks par skolas panākumiem.

“Šī balva saucas Lielais kalns – par to, ka latviešu valodas centralizētajā eksāmenā mūsu 12. klašu skolēni pagājušogad uzrādīja labāko rezultātu valstī! Labāko rezultātu valstī!”

uzsver skolas direktors Sergejs Beļkevičs.

Papildus tam vēl otra balva – skola ir atzīta par vislabāko starp lauku vidusskolām.

Par to, kā tas ir izdevies, skaidrojumi ir dažādi. Piemēram, Skolēnu pašpārvaldes vadītājs Miks, kurš mācās 12. klasē, domā, ka paši skolēni gribējuši labi mācīties un arī skolotāji bijuši atsaucīgi.

Skolas vadībai izcilie rezultāti gan neesot pārsteigums. “No malas skatoties, varētu likties, ka mums ir tas radošais haoss, kurā rodas daudzas lielas un mazas idejas,” norāda skolas projektu vadītāja Ilze Kļava.

Skolai ir stratēģisks un reāls plāns katriem trim gadiem. Ir sprigana saviesīgā dzīve. Ir liels skolotāju – vīriešu īpatsvars. Teju puse skolotāju strādā jau 29 gadus, kopš skolas dibināšanas.

Visbeidzot, te ir arī kāda tradīcija, kādu nav citiem. “Mēs ejam sēņot! Mēs kopā ar bērniem ejam arī lielgājienā: tos 20 km noiet kopā visai skolai, ar visiem skolotājiem – tas arī ir tāds zināma veida izaicinājums! “ saka direktora vietniece mācību darbā Laine Liepa.

Izaicinājums dažkārt ir arī dzimtās valodas gramatika. To pievarēt palīdzējis skolotājas talants. “Mēs uz latviešu valodas stundām gājām ar smaidu, jo mēs zinājām, ka skolotāja mums būs ļoti forša un jauka, kura nebūs tāda parasta latviešu valodas stunda. Viņa ar tādu savu odziņu mācīja mūs,” atminas skolas absolvents Intars.

Latviešu valodas skolotāja Sandra Burve gādā par to, ka skola radoši murd arī vakaros. “Mums ir tādas šūniņas, tādas kompānijas, grupiņas. Teiksim – jauno literātu pulciņš. Meitenes nāk. Mums ir svece, mums ir tēja, mums ir kliņģeris, mums ir, par ko runāt. Un tad ir tā, ka patiešām – ne viņām gribas braukt mājās, ne man!” saka Burve.

Arī fiziku te atceras ar gaišām atmiņām par to, ka skolotāja grūtos brīžos prot pajokot. “Viņai bija tāds īpatnējs humors, kas, manuprāt, visiem arī patīk! Un tāpēc arī fizikas stundas bija ļoti foršas stundas. Un arī galu galā kaut ko iemācījāmies! “ neslēpj skolas absolvente Diāna.      

Arī tagadējie skolēni atzīst, ka skola ir laba un tajā daudz apguvuši. “Skola visu laiku ir vērsta uz attīstību. Mēs visu laiku piedalāmies visos iespējamos projektos, visās iespējamās valsts aktivitātēs un darām to ar prieku – meklējam jauno,” skolas panākumu atslēgu min Beļkevičs.

Tā no pašu bērniem, kas iestājušies ārzemju augstskolās, vidusskolas grupu darbos ieviests pašvērtējums. “Pirmajā stundā visi salika desmitniekus sev. Es pieņēmu, noriju to krupi – lai ir desmitnieki,” atminas angļu valodas skolotāja Liāra Beļkeviča. “Pēc tam jau sāka skatīties – jā, bet es tomēr vairāk darīju, kā tu! Man būs 10, tev būs 9! Un tā lēniņām, lēniņām, kamēr... Un kas man visvairāk patika – ka vienā brīdī tas, kuru vērtēja, teica – “Jā, jā.. Es tiešām šodien tā “riktīgi” nesāku. Man negribējās. Nevajag man 8, es šodien “riktīgi” nestrādāju”. Tā lieta man patika! To es sāku pirms 6-7 gadiem, par ko tagad kompetencēs runā, ka vajag pašam izvērtēt savu darbu,” norāda Beļkeviča.

Druvas skola tāpat kā daudzas citas celtas vēl padomju laikā, pēdējos kolhozu gados, kad bija daudz lielāks skaits bērnu.

Tomēr Druvas skolu nolemts saglabāt.

To īpaši izceļ arī skolu tīkla reformatori. Viņu vidū ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs. “Tas, protams, ir sāpīgi varbūt kaimiņos Brocēniem, kur ir varbūt nedaudz mazāks skolēnu skaits, bet tas obligāto eksāmenu indekss tur ir par 18% zemāk nekā Druvā. Turklāt Druvā ir internāts. Tur jau ir gatava infrastruktūra. Jau tagad lauku bērni brauc uz turieni un mācās, un viss notiek!” uzsver Turlajs.

4 komentāri
EDGE_I
Lsm vajag biežāk atgādināt par Latvijas patriotu paveikto. "Godavīrs, augstāks par karali" Jāni Rubuli [16.12.2014.] izvadīja no Saldus pagasta Druvas kultūras nama – tā paša tagadējā Druvas ciematā, kuru pēc kara kopā ar vidusskolu, sporta namu, daudzstāvu dzīvojamām ēkām uzcēla ļaudis, kuri strādāja viņa vadītajā kopsaimniecībā. Pateicoties Jāņa Rubuļa neatlaidībai un darba spējām, “Druva” kļuva par vienu no stiprākajām saimniecībām Latvijā ar augstu zemkopības kultūru un produktīvu ganāmpulku. Atšķirībā no citām saimniecībām, kuras pēc valstiskās neatkarības atgūšanas aši izzaga un izvazāja reformu mutes bajāri un vienas dienas saimnieki, Jānis neļāva izpostīt iekopto. Ar viņa pūlēm saimniecību pārveidoja vairākās paju sabiedrībās, saglabājot visu izveidoto ražošanu. Pārveidojot “Druvā” savulaik iekopto cūkgaļas ražotni, pašlaik sekmīgi turpina darbu daudznozaru ražošanas uzņēmums “Druvas Unguri”. Uz kopsaimniecībā izveidotās saldējuma ražotnes pamatiem uzcelta AS “Druvas pārtik
Anonīms lietotājs 17707
Un tomēr - latviešu valoda... Vai nevaram iztikt bez barbarisma "forši", skolotāj un absolventi?
Jānis Gisičs
Beidzot POZITĪVAIS raksts, citādi vienas negācijas - nošauts, saspridzināts, nogāzusies; valdība ņirgājas utml. Jo vairāk šādu pozitīvo rakstu, jo vairāk labo domu pelēkajā ikdienā, it īpaši drūmajā rudens laikā. Radam pozitīvās ziņas, būs vieglāk, foršāk.
Laura
Un atkal jau, LSM... "Rīgas pirmo ģimnāziju" vai tomēr "Rīgas Valsts 1. ģimnāziju"?
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti