ĪSUMĀ:
- Uz vairāk nekā 2000 nedzirdīgo cilvēku ir tikai 35 tulki.
- Maza atsaucība uz nedzirdīgo savienības aicinājumu sagatavot informāciju zīmju valodā.
- Bieži izrādījās, ka ne pašvaldības, ne iedzīvotāji nesaprot, ka nedzirdīgu cilvēku dzimtā valoda ir zīmju valoda. Lasītu tekstu viņi var nesaprast.
- Tagad ir izveidots tiešsaistes surdotulka pakalpojums, ko dažādās iestādēs var izmantot.
- Šobrīd to izmanto tikai aptieku tīklā "Apotheka".
- Ar aptiekām nav gana. Ļoti nepieciešams būtu šāds pakalpojums vismaz arī VID.
- VID norāda, ka pagaidām neredz pēc tā nepieciešamību.
Šobrīd nedzirdīgie komunicēt var tikai ar tulka palīdzību, bet uz vairāk nekā 2000 nedzirdīgo cilvēku ir tikai 35 tulki. Šogad Latvijas Nedzirdīgo savienība aicinājusi pašvaldības sagatavot nepieciešamo informāciju arī zīmju valodā. Tomēr atsaucība nav bijusi pārāk liela, stāsta savienības prezidente Sandra Gerenovska.
"Projekta rezultātā saskārāmies ar to, ka pašvaldībām arī trūkst informācijas. Bija tādas bailes – ja jau nāk nevalstiskā organizācija, tad gan jau viņi no mums grib noplēst naudu.
Viņi arī nezināja to – kā nedzirdīgie nevar izlasīt informāciju? Piemēram, viena pašvaldība atbildēja rakstiski, viņi pat negribēja piedalīties diskusijā. Viņi atbildēja – mums viss ir kārtībā! Mums ir reģionālā biedrība, mēs ar viņiem sadarbojamies, atbalstām iespēju robežās, mājaslapā informācija ir, mums ir bukleti, avīzes – problēmu nav!" klāsta Gerenovska.
Dažas pašvaldības gan beigu beigās atsaucās. Piemēram, Liepājā surdotulks tulkoja valsts svētku pasākumu.
Problēma ir tajā, ka bieži vien cilvēki nesaprot, ka nedzirdīgu cilvēku dzimtā valoda ir zīmju valoda. Un latviešu valoda viņiem ir svešvaloda. Līdz ar to, ne vienmēr ir iespējams informāciju izlasīt vai savu domu uzrakstīt. Respektīvi, zīmju valodā ar vienu žestu var pateikt teikumu, kamēr latviešu valodā ir daudz dažādu vārdu, partikulu un citu teikuma sastāvdaļu. Nedzirdīgais bieži nespēj uzrakstīt teikumu, lai dzirdīgs cilvēks saprastu domu.
"Piemēram, "vai ir rokas pulkstenis, kur liki, vai gatavs?", bet doma bija tāda "kur palika tas rokas pulkstenis? Vai jau pasūtīji bateriju un ieliki?". Tas nozīmē, ka reizēm ir tā, ka viņi nepasaka visu līdz galam. Bet mēs, strādājot gadiem, viņu domu varam nolasīt. Mums pietiek ar trīs, četriem vārdiem, lai saprastu, par ko ir runa. Iedomājieties, kāds ir tulka darbs. Mēs citreiz sakām, interesanti, kā būtu sabiedrībai – ja nedzirdīgs cilvēks runā un mēs vārds vārdā pateiktu to, ko viņš saka -, tad varbūt sabiedrība saprastu, kāda ir zīmju valodas gramatika," stāsta savienības viceprezidente un zīmju valodas tulce Brigita Lazda.
Savienība tagad ir izveidojusi tiešsaistes surdotulka pakalpojumu, ko dažādās iestādēs var izmantot. Šobrīd to izmanto tikai aptieku tīklā "Apotheka".
Tas pieejams 21 vietā, bet iedzīvotāji var pieteikt šo pakalpojumu arī savā aptiekā. Līdz šim nedzirdīgam cilvēkam ar farmaceitu bija jāsazinās rakstiski. Visbiežāk viņš aptiekā ieradās ar lapiņu, uz kuras uzrakstīti vajadzīgie medikamenti. Tomēr saruna ar farmaceitu bez tulka klātbūtnes ir gandrīz neiespējama.
"Jūs pieejat pie farmaceita un norādiet ar zīmēm, ka gribat runāt zīmju valodā. Un farmaceits dosies pie kases ekrāna, ar "Skype" programmas palīdzību piezvanīs Nedzirdīgo savienības surdotulkojumu centram, kur "skaipā" tiešsaistē pretī sagaidīs tulks. Aptieka nav vieta, kur tikai izsniedz zāles, bet tā principā ir integrēta veselības aprūpes iestāde. Un tur bez savstarpējās komunikācijas nav iespējams sniegt šo pakalpojumu cilvēkam, tāpēc ir ļoti labi, ka, pateicoties tehnoloģijām, var šādu zīmju valodas tulku ieviest. Un potenciāls tur ir milzīgs," spriež aptieku tīkla komunikācijas vadītāja Inga Cīrule.
Ar aptiekām tomēr nav gana. Nedzirdīgo savienībā stāstīja, ka ļoti nepieciešams būtu šāds pakalpojums Valsts ieņēmumu dienestā (VID), lai spētu komunicēt ar darbiniekiem par nodokļiem un deklarācijām, kā arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, jo, piemēram, vecāka gada gājuma cilvēkiem ir nepieciešams iegūt informāciju par otro pensiju līmeni. Ideālā variantā, protams, arī citās valsts un pašvaldību iestādēs.
VID sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Teice-Mamaja stāsta, ka ar nedzirdīgiem klientiem strādāt sanāk ļoti reti.
"Lielākoties ir tā, ka šīs personas nāk uz klientu apkalpošanas centru ar asistentu vai surdotulku. Vai arī otrs gadījums – cilvēks nāk un savu jautājumu, savu vēlmi, savu vajadzību iesniedz rakstiski, tātad uz papīra lapas. Un mūsu klienta apkalpošanas centra darbinieki viņam tādā pašā veidā arī atbild. Tā šī saziņa veiksmīgi notiek. Cik man zināms, tad tādu [tiešsaistes surdotulku] ieviest nav plānots," stāstīja VID pārstāve.
Tomēr dienesta pārstāve uzsvēra, ka, ja šādu gadījumu būs vairāk vai radīsies kādas problēmas komunikācijā, tad risinājums tiks meklēts.
