Nedzirdīgo savienība aicina novērst ārkārtas palīdzības sistēmas trūkumus

Kopš 2012. gada cilvēks ar runas un dzirdes traucējumiem var izsaukt ārkārtas dienestu palīdzību, sūtot īsziņu uz abonenta numuru 112 noteiktā kārtībā, kas personai ziņā ir jānorāda. Taču Nedzirdīgo savienībā norāda, ka esošā sistēma ir neērta un nelaimes situācijā nedzirdīgais palīdzību vispirms meklē pie kaimiņa, tulka vai radinieka. Organizācija lēš, ka valstī ir apmēram 2000 nedzirdīgo, kam nepieciešami alternatīvi palīdzības izsaukšanas veidi.

Nedzirdīgo savienības viceprezidente Inese Immure secina, ka patlaban ļaudis ar dzirdes problēmām kūtri izmanto iespēju sūtīt īsziņu uz 112, ja nepieciešama kāda dienesta palīdzība. Immure arī pati ir vājdzirdīga un skaidro, ka bieži stresa situācijās cilvēks nespēj koncentrēties teksta rakstīšanai, aizmirst detaļas, jo nenotiek saruna ar operatoru. Līdz ar to palīdzības izsaukšana šiem cilvēkiem prasa vairāk laika. 

Ārkārtas palīdzības sistēmas darbībā nepieciešami uzlabojumiSintija Ambote

    "Jāsaprot, ka sms rakstīšana nelaimes gadījumā nav vienkārša, jo cilvēks ir šoka stāvoklī, var apjukt, nesaprast, ko iesākt, kā ziņu rakstīt," paskaidroja Immure. "Tas sagādā grūtības nedzirdīgam cilvēkam, es runāju par vidusmēra nedzirdīgo, kuram rakstīt un lasītprasme ir zemā līmenī, jo viņa dzimtā valoda ir zīmju valoda un tai nav rakstiskas formas. Līdz ar to veidot teikumus rakstiskā formā ir sarežģīti,

    ir jāsaprot, ka latviešu valoda nedzirdīgajam bieži ir kā svešvaloda."

    Nedzirdīgie bieži ārkārtas situācijā labāk izvēlas videozvanā sazināties ar kādu zīmju valodas tulku, lai tas sazvana dienestu. Tāpat esot situācijas, ka nelaimes gadījumā vispirms steidzas pie kāda kaimiņa pēc palīdzības, nevis zvana 112. Immure norāda, ka saziņas sistēma ar 112, iespējams, būtu jāuzlabo pēc Lietuvas piemēra, kur šie cilvēki izmanto vizuālu aplikāciju

    "Lietuviešiem ir tāda 112 mobilā aplikācija. Kad persona to uzstāda savā telefonā, ir jāievada dati par sevi, ja kaut kas notiek, dienestiem ir informācija, bet cilvēkam atliek nospiest pogu ar attiecīgiem zīmējumiem," kaimiņvalsts pieredzi izskaidroja Immure. "Piemēram, lai izvēlētos palīdzības veidu, ir poga ar policijas mašīnu, ātro palīdzību un ugunsdzēsēju mašīnu. Tālāk ir zīmējumi ar situācijām – avārija, cilvēks, kam kļuvis slikti, zādzība, vardarbība, ugunsgrēks... manuprāt ir jādara viss, lai nedzirdīgie arī spētu nodot informāciju kaut vizuāli, jo vienmēr jāatceras, ka arī nedzirdīgais var glābt dzirdīgā cilvēka dzīvību.

    Nedzirdīgo savienība arī vajadzību izteikusi Saeimas Sociālo lietu komisijā, kā arī ieteikusi glābējiem. VUGD pārstāvis Ivars Nakurts stāsta, ka patlaban norit 112 sistēmas uzlabošana un atzīst, ka tieši darbs ar šo cilvēku grupu būtu jāuzlabo.

    "Mēs esam papētījuši šo Lietuvas praksi un to, vai mēs to varētu ieviest," teica Nakurts. "Pēc būtības ar laiku tas ir iespējams, bet mums ir vispirms jāuzlabo 112 platforma kopumā, un tai aplikācijai, protams, vajadzīgi arī attiecīgi papildu finanšu resursi. Taču es domāju, ka tas dos iespējas ne tikai nedzirdīgajiem sazināties ar dienestiem, bet arī jebkuram ārkārtas situācijā nonākušajam vērsties pēc palīdzības, jo ir arī ārkārtas situācijās, kad nav iespējams runāt."

    Savukārt Invalīdu un viņu draugu apvienības vadītājs Ivars Balodis papildināja, ka īpaši aktuāla problēma arvien ir arī vienota evakuācijas sistēmas neesamība tieši cilvēkiem ar invaliditāti.

    Pēc Zolitūdes traģēdijas saeimas komisija uzdevusi arī Iekšlietu ministrijai pie šī jautājuma strādāt.

    "Eiropas Savienība strikti nosaka, ka evakuācijas signālam jābūt divos sensoros veidos – tas ir jādzird un arī jāredz," uzsvēra Balodis. "Diemžēl, mums iestādēs bieži tās mirgojošās evakuācijas lampiņas nav redzamās vietās, bet cilvēkam, kas nedzird, ir jābūt konkrētām vizuālām norādēm par ārkārtas situāciju un ceļu, kas ved ārā."

    Civilās drošības eksperts vērtē, ka lielāks darbs ir nevis ar lielām normatīvu izmaiņām, bet gan ar dažādu iestāžu vadītāju un ēku saimnieku attieksmi pret ugunsdrošību. Bieži tas tiek darīts formāli, nevis reālai krīzes situācijai atbilstoši.

    "Ir speciālas vizuālas informācijas zīmes, uz kuras rakstīts "ugunsgrēks", ko izmanto ārkārtas situācijās," atgādināja Nakurts. "Noteikumi paredz, ka šādai zīmei obligāti jābūt iestādēs, kur zināms, ka nedzirdīgi cilvēki tajās pastāvīgi uzturas. Taču, protams, nedzirdīgie var būt jebkur, un arī lielveikalos tādai zīmei būtu jābūt. Šis risinājums nākotnē būtu jāievieš visur, bet, uzliekot jaunas prasības, glābšanas dienests vienmēr saskaras ar pretestību, jo ēku saimniekiem, apsaimniekotajiem tās ir papildu izmaksas."

    Palīdzības dienestu darbu pagaidām atvieglo tie nedzirdīgie, kas ir reģistrējušies Nedzirdīgo savienībā, ar kuru dienestam ir kopīgi veidots saraksts un šo cilvēku kontakti. Attiecīgi sūtot ziņu uz 112, operators uzreiz zina, ka palīdzību meklē persona ar dzirdes problēmām, un komunikācija var noritēt ātrāk.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti