Remontdarbi autoceļa P8 posmā starp Siguldu un Turaidu notiek arī Gūtmaņa alas tuvumā, kur smagās tehnikas vienības veic rakšanas darbus.
"4. studijas" skatītājs novērojis, ka būvnieki pie Gūtmaņa alas jau saskārušies ar problēmām, jo smagā tehnikas vienība noslīdējusi no ceļa, tādēļ viņš bažīgi vaicāja, kas notiks, kad remontdarbi norisināsies stāvajās nogāzēs?
AS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) informēja, ka būvdarbi šeit norisināsies divus gadus un vietām ceļš patiešām tiks paplašināts. LVC pārstāve Anna Kononova sacīja, ka nekādas vērienīgas un ļoti pamanāmas pārmaiņas tur nenotiks, bet gan tiks pārbūvēts esošais ceļš un dažās vietās būs izgaismota gājēju ietve.
Kononova izklāstīja, ka ceļu platums mainīsies uz gājēju ietvju rēķina.
"Parādīsies gājēju ietve Turaidas nogāzē un Siguldas nogāzē, tā būs arī apgaismota, līdz ar to viss pārējais autoceļš paliks tajos pašos parametros, kāds tas ir tagad, tikai tas būs labāks, komfortablāks un gludāks," viņa sacīja.
"4. studija" atgādināja, ka 2000. gadu sākumā Turaidas pilskalnā vairākkārt notikuši zemes nogruvumi. Kā viens no iemesliem tolaik tika minēti nenovadītie nokrišņu ūdeņi, tāpēc, veicot būvdarbus šeit, jābūt piesardzīgiem.
Dabas aizsardzības pārvaldes ģeologs Dainis Ozols pastāstīja: "Tur ir slāņots tas pīrāgs, ir smilšakmeņi ar māla aerolīta starpkārtām un tur nepārtraukti kaut kas notiek - gruntsūdeņi un pazemes ūdeņi plūst ārā un pēc spēcīgām lietavām kušanas laikā sašķidrina to virskārtu un padara nestabilāku. Tad arī veidojas noslīdeņi, vārdu sakot, tur ir tāda dinamiska visa tā vide."
Ozols paskaidroja, ka tur nepārtraukti viss ir mainībā - kaut kas brūk no augšas, kaut kas izslīd no lejas, tāpēc vide tur nav stabila.
Raidījums ar jautājumu, vai ir pārliecība, ka veicot ceļa paplašināšanas darbus, nepalielināsies nogruvumu risks un vai pirms darbu uzsākšanas ir veikta rūpīga izpēte, vērsās pie LVC pārstāves Kononovas.
"Gaujas senleja un tieši autoceļa P8 maršrutā ir tā vieta, kur joprojām Latvijā notiek aktīvi ģeodinamiskie procesi, kas nozīmē, ka šie nogruvumi vai noslīdeņi var notikt tur principā jebkurā brīdī, veicot remontdarbus vai neveicot remontdarbus, līdz ar to tas risks tur pastāv vienmēr," viņa pastāstīja.
Kononova pauda, ka savulaik tur autoceļš tika uzbūvēts, tāpēc tas ir jāpārbūvē, ievērojot un ņemot vērā riskus.
"Pirms tam ir veikts arī monitorings šiem ģeodēziskajiem procesiem, tiek veikts arī būvdarbu laikā, bet arī šis monitorings nepasargā no tā, ka kādā brīdī kādi lokāli nogruvumi vai arī lielāki nogruvumi var notikt," viņa norādīja.
Savukārt ģeologs Ozols sacīja: "Tā kā nogāzes ir ļoti stāvas, tad arī šī enerģija kaut kādā veidā var izpausties un izpaužas, jo var veidoties nogruvumi, gan noslīdeņi un dažādi citi nogāžu procesi un ar to ir jārēķinās, tā ka, ja grib, lai kaut kas būtu ļoti droši, tad tur ir jāveic nopietna ģeoloģiskā izpēte un arī jāveido ļoti nopietni stiprinājumi."
Viņš arī pauda, ka būvnieki šaubīgajās vietās veido pamatīgākus nostiprinājumus, nostiprina ceļu un veido uzbērumu, lai nenotiktu deformācijas.
