Gandrīz katru otro dienu ceļu policistiem likumpārkāpēji piedāvā naudu jeb kukuli. Tā lielums svārstās robežās no pieciem līdz pat vairākiem tūkstošiem eiro. Pērnajā gadā pieķerti gandrīz divi simti kukuļotāju, šogad pirmajos divos mēnešos jau vairāk nekā 40. Policija augošo tendenci skaidro ar darbinieku godprātību, kas arvien biežāk par šādiem uzpirkšanas mēģinājumiem ziņo, nevis naudu paslepus paņem.
Jau martā vien ziņots par deviņiem autovadītājiem, kas piedāvājuši policijai naudu pēc ātruma pārsniegšanas vai pieķeršanas pie stūres dzērumā. Aizvadītajās brīvdienās Ozolniekos kāds autovadītājs piedāvājis kukuli – 20 eiro, bet Jelgavā - 50. Šoferu skaits, kas cenšas no soda atpirkties, ik gadu pieaug, stāsta Valsts policijas pārstāvis Kristaps Kalniņš.
„Pavisam pagājušajā gadā gadījumi bija 195. Piesolītās summas bija, sākot no pieciem eiro, lielākā summa bija divi tūkstoši eiro. Kopsummā mēs sarēķinājām, pēc tās informācijas, kas ir mūsu rīcībā, - pagājušogad kukuļos tika mēģināts iedot 16 777 eiro.”
Šī gada pirmajos divos mēnešos bijis jau 41 šāds gadījums. Kukuļdošanas mēģinājumi ir regulāri un tie notiek teju katru otro dienu. Pieci tūkstoši eiro bijusi lielākā summa, kāda šogad piedāvāta. Kā stāsta Kalniņš, ir trīs grupas autovadītāju, kas piedāvā policijai naudu:
„Visi šie gadījumi ir saistīti tieši ar administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē - sākot ar ātruma pārsniegšanu un beidzot ar automašīnas vadīšanu alkohola reibumā. Vai ir bijuši gadījumi, kad cilvēki pārvadā akcizētās preces, un, lai netiktu noformēts pārkāpums, piedāvā kukuļus.”
Daudzi atklātie gadījumi liek domāt, ka likums tiek pārkāpts biežāk. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis skaidro, ka policisti ir kļuvuši godprātīgāki, tāpēc biežāk formē kriminālprocesus, nevis pieņem naudu:
„Ik pa brīdim masu medijos parādās šīs ziņas par to, ka tiek aizturēti autovadītāji, kas mēģina kukuļot ceļu policistus. Bet maz kas ir pievērsis uzmanību tam, ka tas pārsvarā notiek Zemgales reģionā. Tas ir saistīts ar to, ka policijas vadība Zemgales reģionā tiešām pamatīgi strādā. Tur ir izdomāta sistēma, kādā veidā veicināt darba samaksu policistiem, kuri savā darbā sasniedz arī rezultātu.”
Latkovskis uzskata, ka pašlaik jāstiprina policijas darbs citur reģionos. Par to komisija diskutē gan ar Valsts policijas vadību, gan tās pārraudzītāju Iekšlietu ministriju. Algu palielināšana ir motivācija policistiem. Domas par to, kā mainīt cilvēku rīcību, atšķiras. Piemēram, Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes dekāns Andrejs Vilks iesaka biežāk iztikt ar brīdinājumu, nevis administratīvā soda piemērošanu.
„Varianti, kā no tā izvairīties, bez šaubām, ir dažādi. Ja notiek normāla komunikācija starp vadītāju, kas ir pārkāpis noteikumus, un policiju - pārkāpējs apzinās savu pārkāpumu un tas nav liels -, tad es pieļauju, ka varētu tikt izteikts brīdinājums. Atsevišķos gadījumos cilvēki vienkārši pārsteidzas, uzreiz piedāvājot kādus materiālus līdzekļus un tā tālāk,” saka Vilks.
Jurists un autovadītāju tiesību aizstāvis, kas pērn pats apcietināts par kukuļņemšanu, Edgars Džeriņš uzskata, ka izmaiņas sistēmā var panākt vien ar kardinālām reformām:
„Mans uzskats ir tāds, ka mums Latvijā ir jāveic kaut kādi drastiski mēri. Bezmaz vai kā Gruzijā - ir jānomaina vismaz 90% Ceļu policijas sastāva, jānomaina vadība. Protams, arī algas jāpaceļ.”
Būs kukuļu piedāvājums, būs arī pieprasījums, tā uzskata antropoloģe un Latvijas Universitātes docente Ieva Raubiško. Viņasprāt, policistu algu palielināšana vien problēmu nerisinās. No sabiedrības nevar pieprasīt to, kam viņi netic.
„Runājot par morālas dabas problēmu, es šeit domāju kopēja labuma izpratni. Nu kāpēc man, esot uz ceļa, kāpēc, lai es stādītu [augstāk] soda nomaksu attiecīgā, noteiktā veidā, ja es to varu nokārtot neformāli, ātri, uzreiz? Tas ir jautājums par to, ko mēs definējam kā pieņemamu un ko mēs uzstādām sev kā prioritāti. Tā vērtība likuma burtam nav tik liela cilvēku acīs, lai samierinātos ar savām neērtībām - konkrētajā brīdī izjūtot sankcijas un samaksājot sodu,” spriež Raubiško.
Pēdējos četros gados atklāto kukuļdošanas gadījumu skaits pieaudzis četrkārt. Dodot kukuli, pastāv iespējamība, ka administratīva pārkāpuma gadījumā var saukt pie kriminālatbildības.
