Nacionālās drošības koncepcija: Latvijā saglabājas septiņi drošības riski

Valdība otrdien, 24. septembrī, atbalstīja Nacionālās drošības koncepciju, kas vēlāk kalpos par pamatu Nacionālās drošības plāna izstrādei. Koncepcija aptver informāciju par dažādiem draudiem, ar ko jārēķinās valstij, ieskaitot bruņotus draudus, uzbrukumus kiberdrošībai un terorismu. Koncepcijā, ko sadarbībā ar vairākām ministrijām veidojis Valsts drošības dienests, izcelti kopumā septiņi draudu veidi.

Nacionālās drošības koncepcija: Latvijā saglabājas septiņi drošības riskiJānis Kincis

    Nacionālās drošības koncepcija top reizi četros gados katra Saeimas sasaukuma pirmajā darbības gadā. Dokuments atklāj, ka Latvijā tuvākajos gados nevar izslēgt vairākas pieaugošu draudu formas – militāro apdraudējumu, ārvalstu izlūkošanas dienestu aktivitātes, kibertelpas apdraudējumu, informatīvās telpas apdraudējumu, ieskaitot tā saucamās troļļu fermas un viltus ziņas, apdraudējumu Latvijas ekonomikai, iekšējās drošības riskus, tai skaitā terorismu. Hibrīdā apdraudējuma ziņā būtisku lomu spēlē naidīga informatīvā telpa un dezinformācija, tāpēc būtiski pilsoņiem nodrošināt mediju daudzveidību. Šajā koncepcijā uzsvērta arī spēcīgu sabiedrisko mediju loma. Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens no partijas KPV LV norādīja - uzticas, ka uzraugošās iestādes ir lietas kursā par iespējamiem apdraudējumiem.

    "Pateicoties Valsts drošības dienesta aktivitātēm un sadarbības partneriem, spējam ne tikai kontrolēt šos riskus, bet arī pretdarboties. Tas ir visu dienesta un iestāžu nopelns. Ceru, ka sabiedrība spēs ar mums iet soli solī un uztvert nopietni valsts aizsardzību un konstatēt jelkādus riskus, un kopā darboties, lai šos riskus novērstu," teica iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens

    Koncepcijā teikts, ka darbu pret Latviju īsteno vairāku valstu izlūkošanas un drošības dienesti.

    Būtiskāko apdraudējumu NATO un Eiropas Savienības dalībvalstīm, tostarp Latvijai, rada Krievijas specdienesti. Iepriekš Valsts drošības dienests atzina, ka pēdējo gadu laikā konstatētas plašākas Ķīnas izlūkdienestu aktivitātes Rietumvalstīs, kas liek pievērst lielāku uzmanību Ķīnas aktivitātēm arī Latvijā.

    Tieslietu ministrs Jānis Bordāns no Jaunās konservatīvās partijas diskusiju par nacionālās drošības koncepciju vērsa citā virzienā. Viņš pauda, ka viens no Valsts drošības dienesta uzdevumiem ir cīnīties ar finanšu un ekonomikas noziegumiem un netīrās naudas atmazgāšanu, taču šīs tēmas pēdējā gada laikā izrādījušās sevišķi problemātiskas un valstij jāizpilda starptautiskas rekomendācijas finanšu jomas sakārtošanai.

    "Kā vajag strādāt, lai novestu valsti līdz tādam klinķim, ka mums praktiski nav nancionālās bankas direktors, valsts ir "Moneyval" sarakstā; vairākas bankas ir maksātspējīgas naudas atmazgāšanas aizdomu dēļ, pat dažādas lielākās bankas ir uz apdraudējuma sliekšņa. Vai tas viss nekādi neattiecas uz valsts drošību?" vaicā Jānis Bordāns

    Valsts drošības dienesta priekšnieka vietnieks Ēriks Cinkus norādīja, ka Valsts drošības dienests par šiem jautājumiem runā Finanšu sektora attīstības padomē un valsts augstākajām amatpersonām. Arī premjerministrs Krišjānis Kariņš no ''Jaunās Vienotības'' piekrita, ka Bordāna jautājumi ir pamatoti, bet nav īsti vietā.

    "Vēlreiz, Bordāna kungs, jūsu personīgais uzbrukums Valsts drošības dienestam ir varbūt interesants, bet nebūtisks saistībā ar šo dokumentu, kas ir par valsts stratēģiju, kā mēs stiprināsim valsts aizsardzību," pauda Kariņš.

    Savukārt pēc sēdes valdības vadītājs uzsvēra ne vien to, ka nacionālā drošība ir ne tikai jautājums par ārējiem apdraudējumiem, bet vēlmi, lai sabiedrība būtu iespējami vienota un vienlīdzīga.

    "Sociālā nevienlīdzība ir drauds, uz ko mēs valdībā skatāmies kontekstā ar dažāda veida pabalstiem un nodokļu sistēmu un no 2020. gada atslogotu zemākās algas ar mērķi mazināt nevienlīdzību. Mēs paaugstināsim minimālo pabalstu ar mērķi samazināt nabadzības risku mūsu valstī," uzsvēra Kariņš.

    Konceptuālo ziņojumu drīzumā vērtēs Nacionālās drošības padomē un Saeimā. Dokuments būs par pamatu Nacionālās drošības plānam turpmākajiem gadiem. Tas jau būs klasificēts dokuments un tajā būs paredzēti konkrēti pasākumi, attiecīgi būs zināms tiem nepieciešamais finansējums.

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti