Viņa norādīja, ka patlaban neatbalsta kvotu sistēmu, kas paredz, ka katrai Eiropas Savienības (ES) valstij ir jāuzņem noteikts bēgļu skaits. Tā vietā Latvijai ir ļoti uzstājīgi jāatbalsta brīvprātības princips, par kuru ir jārunā Eiropas amatpersonu vidū. Viņasprāt, ir jānošķir bēgļu motivācija, ar kādu tie dodas uz Eiropu.
Latvija šobrīd atrodas starp Skillu un Haribdu jeb diviem ļaunumiem, no kuriem jāizvēlas mazākais, Latvijas pozīciju raksturoja Mūrniece. No vienas puses, ir kvotu sistēma, kas iegrožo Latvijas iespējas ietekmēt bēgļu skaitu valstī, no otras puses, smagas sarunas ar ES.
Viņa gan piebilda, ka vēl būs sarunas koalīcijā, kur arī var būt dažādi pagriezieni.
Jau ziņots, ka Latvijas valdība jūlijā vienojās par 250 bēgļu uzņemšanu Latvijā divu gadu laikā. Izveidota sešu ministriju pārstāvju un ekspertu darba grupa, kas, balstoties citu valstu pieredzē, izstrādās bēgļu uzņemšanas plānu.
Savukārt Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera priekšlikums paredzot sadalīt pa ES valstīm vēl 160 000 bēgļu, par bēgļu krīzi ES līderi spriedīs samitā 14.septembrī.
Taču Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Fransuā Olands šajās dienās vienojušies par kopīgu pozīciju bēgļu jautājumā – patvēruma meklētāju sadalīšanai pa ES valstīm jābūt noteiktai un obligātai. Kopīga pozīcija ir arī Polijai, Ungārijai, Čehijai un Slovākijai - kvotas nav pieņemamas.
Eiropā lielā bēgļu plūsma tiek saistīta ar nerimstošajiem konfliktiem gan Sīrijā, gan daudzās Āfrikas valstīs. Taču šo procesu vēl sarežģītāku padara kontrabandisti, kuri, īpaši Lībijas krastos, par bargu naudu pārdod vecas laivas glābiņu meklējošajiem un cilvēku pilnas sūta tās ūdeņos.
