Savā runā Saeimas priekšsēdētāja īpaši izcēla Augstākās Padomes deputātus, kuri balsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu. “Tas šos 138 cilvēkus padarīja par varoņiem – viņi saprata, ka 4.maija balsojums pārsniedz viņu personīgās dzīves robežas. Iet pāri šā laika robežām. Un viņi šo darbu paveica,” uzsvēra Mūrniece, akcentējot, ka 1990.gada 4.maijā mēs de jure atguvām neatkarīgo Latviju, taču vienlaikus pilnībā neapzinājāmies, cik daudz laika būs jāvelta, lai no jauna uzbūvētu savu tiesību sistēmu, ekonomiku, drošību, demokrātiju.
“Vai tagad - pēc 26 gadiem - mēs esam izauguši par izcilu un veiksmīgu valsti? Politiski tā ir noticis. Mēs esam Eiropas Savienībā - 28 valstu apvienībā, kas ir pasaules lielākā ekonomika. Mēs esam Ziemeļatlantijas līguma organizācijā NATO, kur dalībvalstu karavīru kopējais skaits pārsniedz trīs miljonus. Mēs esam guvuši izcilus panākumus kultūrā, sportā, farmācijā, informācijas tehnoloģijās. Mēs varam nosaukt daudzas jomas, kurās Latvija kā valsts ar diviem miljoniem iedzīvotāju ir pierādījusi savu izcilību,” norādīja Saeimas priekšsēdētāja.
Mūrniece pauda gandarījumu, ka atjaunotajā Latvijas Republikā ir izaugušas jaunas paaudzes, un uzsvēra, ka kopš 2011.gada demogrāfiskie rādītāji mūsu valstī sāk iepriecināt - dzimst vairāk bērnu. Viņa sacīja, ka vairāk rūpējamies arī par iekšējo drošību - ir uzsākta Latgales mediju atbalsta programma, uzcelti pirmie austrumu robežas posmi, ir pieņemti būtiski grozījumi Krimināllikumā. Vienlaikus Saeimas priekšsēdētāja sacīja, ka ne visi šajos 26 gados ir sasnieguši to labklājību, uz kādu cerēja un kādu politiskās partijas saviem vēlētājiem sola pirms vēlēšanām.
“Vēlos uzsvērt – labklājības solījums pa īstam būs izpildīts tad, kad Latvijā izveidosim plašu un spēcīgu vidusslāni. Tieši vidusslānis ir ikvienas stipras valsts kodols. Apzināti attīstot plašu vidusslāni, mēs stiprināsim arī lojalitāti valstij un savu drošību,” usvēra Mūrniece.
Saeimas priekšsēdētāja sacīja, ka vidusslānis ir jāveido skolotājiem, ārstiem, ierēdņiem, lauksaimniekiem, mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, kā arī cilvēkiem ar iniciatīvu, vērtībām un paaudžu pārmantojamības sajūtu. “Tad, kad atradīsim praktisku atbildi uz jautājumu, kā stiprināt un paplašināt vidusslāni, tad valdību rīcības plāniem pietiks ar pāris lapiņām.”
Mūrniece, uzrunājot klātesošos, uzsvēra, ka šodienas Latvijā ir simtiem un tūkstošiem cilvēku, kuri spēj izdarīt ko tādu, kas pārsniedz viņu personīgās intereses, kuru darbs ik dienu nes labumu līdzcilvēkiem un Latvijai. “Tādi cilvēki ir visur Latvijā. Tie ir skolotāji, tie ir ārsti, tie ir Organiskās sintēzes institūta zinātnieki, kas, neraugoties uz skopo atbalstu zinātnei, turpina attīstīt uzņēmumus ar augstu pievienoto vērtību,” teica Saeimas priekšsēdētāja. Viņa sacīja, ka kaut kas pavisam īpašs ir cilvēku gatavība ziedot. “Tā ir sava veida kustība, ko pēdējos gados, pilnībā pašorganizējoties, izveidojusi sabiedrība. Tas ir fenomens, ko var salīdzināt ar Baltijas ceļu, kad sadevāmies rokās brīvības vārdā.”
Noslēgumā Mūrniece sacīja, ka daudzi no tiem, kas toreiz, 4. maijā, nebija “par”, un viņu idejiskie atbalstītāji turpina skumt pēc padomju režīma, smīkņā par mūsu kļūdām, torpedē mums svarīgus lēmumus, apšauba okupācijas faktu, publicē rakstiņus par neizdevušos valsti, sēj neuzticību Latvijas nākotnei. “Mūsu atbilde ir mīlestība pret Latviju, ticība savas valsts nākotnei, godīgs darbs un pastāvīgas rūpes par drošību,” teica Saeimas priekšsēdētāja.
