Centra „Providus” pētniece Dace Akule uzsvēra, ka līdzīga sistēma ir Igaunijā, kur ir noteikts, cik daudz iedzīvotāju no kopējā iedzīvotāju skaita, drīkst saņemt uzturēšanās atļaujas. Turklāt pēc tam valsts vēro, lai atļaujas saņēmušie iedzīvotāji censtos integrēties vietējā sabiedrībā. „Tā ir mūsu atbildība izveidot šo sistēmu,” sacīja Akule.
Šādas sistēmas izveidei atbalstu izteica Nacionālās apvienības pārstāvis Roberts Zīle. Viņa pārstāvētā apvienība ir izvirzījusi koalīcijas partneriem ultimātu atteikties no prakses pārdot uzturēšanās atļaujas. Zīle šādu nostāju pamatoja ar faktu, ka šis nav veids, kā Latvija var piesaistīt augsti izglītotus imigrantus. „Tiem, kas pērk īpašumus, ir maz sakara ar augstu izglītību,” teica politiķis. Tiem nav intereses par Latviju, un viņi pērk nevis tiesības dzīvot Latvijā, bet gan Šengenas uzturēšanas atļaujas.
Līdz ar to viņi necenšas integrēties Latvijā, var nemaksāt, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokli un izmantot Latvijas dokumentus kādām nelegālām darbībām, uzskaitīja Zīle. Tādējādi Latvijas budžets, izņemot vienreiz maksājamo nodevu, nekādu labumu negūst.
Savukārt „Vienotības” pārstāvis un Saeimas deputāts Edvards Smiltēns norādīja, ka uzturēšanās atļaujām ir savi plusi un savi mīnusi. Tomēr viņš rezervēti izturējās pret Zīles pausto, ka uzturēšanās atļauju dēļ pieaug nekustamā īpašuma cenas un jaunās ģimenes dārdzības dēļ nespēj iekārtot savu dzīvi.
Vēstīts, ka pašreiz pastāvošā iespēja pārdot uzturēšanās atļaujas Latvijā ne ES valstu pilsoņiem ir izraisījusi diskusijas valdībā. Kamēr Nacionālā apvienība vēlas pārtraukt šādu atļauju pārdošanu, tikmēr „Vienotību” pārstāvošais premjers Valdis Dombrovskis ir atturīgs.
