Kišiņevas bēgļu centra apmeklējums bija daļa no valsts prezidenta Egila Levita darba vizītes Moldovā. Viņš apskatīja telpas un aprunājās ar bēgļiem.
Ukrainiete Tatjana pastāstīja Latvijas prezidentam par to, ka esot tikko ieradusies no Mikolajivas. Viņi ar vīru esot gaidījuši līdz pēdējam un devušies no mājām prom tikai tad, kad pilsētu sāka bombardēt.
Kišiņevas bēgļu centrā pašlaik dzīvo 350 cilvēki.
“Mēs šeit jau divas nedēļas esam. Ir meitenes, kas šeit dzīvo jau vairāk nekā mēnesi. Visu laiku gaidījām, ka norims un varēs atgriezties. Bet nu tagad jau esam piekritušas lidot. Ir bezmaksas piedāvājumi uz Vāciju, Latviju, mēs pierakstījāmies uz Spāniju,” pastāstīja kāda no uzrunātajām ukrainietēm.
Kopumā Moldovā, kuras iedzīvotāju skaits ir nepilni trīs miljoni, pašlaik uzturas 90 000 bēgļu no Ukrainas. Tas ir lielākais bēgļu skaits uz vienu iedzīvotāju nekā jebkurā citā valstī. Latvija piedāvā savu palīdzību un ir gatava uzņemt 500 ukraiņu bēgļus no Moldovas.
“Latvijā mēs esam vienā vai otrā veidā palīdzējuši nepilniem 20 tūkstošiem ukraiņu. Valsts apmaksāto izmitināšanu izmanto mazāk nekā deviņi tūkstoši. Es domāju, ka mēs pagaidām varam atļauties uzņemt vēl 500 Ukrainas bēgļus no Moldovas, palīdzot tādā veidā Moldovai, kura nav ļoti pārtikusi valsts,” sacīja iekšlietu ministre Marija Golubeva (“Attīstībai/Par!”).
Pirmajiem 32 cilvēkiem tika piedāvāts uzreiz doties uz Latviju kopā ar prezidenta delegāciju. Līdz lidmašīnai nonāca 30 cilvēki, saskaitīja Latvijas Radio.
Starp viņiem arī astoņgadīgais Maksims, kurš lido pirmo reizi un, kā jau bērns, par to priecājas. „Vispār es pirmo reizi lidoju ar lidmašīnu. Kad mēs pacēlāmies, man aizkrita ausis, bet es visu dzirdēju. Es zinu, ka Rīgā mums ir tantīte Toma. Es ļoti gribētu viņu redzēt. Es nekad neesmu viņu saticis. Un vēl mammas brāli arī,” pastāstīja mazais Maksims.
Maksims lido kopā ar māsu un mammu. Ģimene ir no Odesas, un iespēju tikt no Moldovas tālāk uz Latviju meklējusi jau sen.
„Mēs Moldovā veselu mēnesi nodzīvojām bērnu nometnē. Nejauši mājaslapā ieraudzīju aicinājumu. Mēs esam ļoti pateicīgi. Tā ir laimīga sagadīšanās. Es piezvanīju, un pateica: jā, lūdzu, mēs esam gatavi jūs paņemt uz borta,” pastāstīja Irina.
Lielākā daļa lidmašīnas pasažieru piekrituši doties uz Latviju, jo viņiem šeit ir paziņas vai radi. Savukārt tos, kuriem nav, kur palikt, piekritusi uzņemt Balvu novada pašvaldība.
Ukrainiete Anna pat nezinot, kur tāda atrodas: „Mēs piekritām braukt uz Latviju, jo sen esam dzirdējuši par tādu valsti. Mums patika. Tur vēl nav liels pieplūdums ar bēgļiem. Uz to laiku, kamēr Ukrainā ir tāda situācija, mēs gribētu palikt Latvijā.”
Iekšlietu ministrijā pašlaik ir izstrādāts plāns par gatavību kopumā uzņemt 30 tūkstošus Ukrainas kara bēgļu. Pagaidām gan nav pieņemts lēmums par to, cik liels varētu būt palīdzības apjoms šiem cilvēkiem, ņemot vērā Latvijas finansiālas iespējas.
KONTEKSTS:
Jau nepilnu diennakti pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā Moldovas parlaments valstī uz 60 dienām izsludināja ārkārtas stāvokli. Šāds ārkārtas stāvoklis nosaka to, ka aizliegta masu akciju un protesta manifestāciju rīkošana, ieviests īpašs mediju darba režīms. Tāpat netiek pieļauta viltus ziņu izplatīšana un valdībai ir tiesības no valsts izraidīt nevēlamas personas.
Moldovai nav nodoma pievienoties Rietumu pasaules sankcijām pret Krieviju vai spert soļus, lai tuvinātos NATO, kas tiek skaidrots ar nestabilo drošības situāciju un valsts neitrālo militāro statusu, kas ir nostiprināts tās konstitūcijā. Taču, sekojot Ukrainas piemēram, Moldova oficiāli pieteicās uzņemšanai ES.
Moldova jau 2014. gadā parakstīja asociācijas vienošanos ar ES, kas to saista ar bloka politiskajiem un ekonomiskajiem standartiem, tomēr tas negarantē uzņemšanu.
