Pusdiena

Pusdiena 04.01.2017

Pusdiena

«Charlie Hebdo» slaktiņa otro gadadienu žurnāls sagaida ar melno humoru

Mēnesi pirms politiskās aģitācijas tēriņu uzskaites balsu vervēšana jau rit pilnā sparā

Mēnesi pirms politiskās aģitācijas tēriņu uzskaites balsu vervēšana jau rit pilnā sparā

Tieši pēc mēneša Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sāks uzskaitīt tēriņus, kādus līdz pašvaldību vēlēšanām atlikušajos četros mēnešos partijas un to atbalstītāji veltīs politiskajai aģitācijai. Tomēr politiķu uzvedība gada nogalē, amatpersonu gadumijas runas, partiju drukātie pašreklāmas izdevumi un dažādi pagalmu pasākumi liecina, ka priekšvēlēšanu aģitācija sākusies jau pirms krietna laika.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 4.februārī sāks pieskatīt partijas, lai tās nepārsniegtu pirms 3.jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām atļautos aģitācijas tēriņu griestus. Tādējādi vēl mēnesi partijas drīkst tērēties bez ierobežojumiem, skaidro KNAB Politisko organizāciju finansēšanas kontroles nodaļas vadītāja Inga Jaunskunga.

«Pašlaik tādi kontroles pasākumi nenotiek. Ja partijas izvieto kādus reklāmas rullīšus, patlaban tā netiek uzskatīta par priekšvēlēšanu aģitāciju,» saka Jaunskunga. Tādā gadījumā tā ir politiskā aģitācija, kam nav saistoši tēriņu limiti, kas tiek noteikti 120 dienu pirms vēlēšanām. 

Viens no spilgtākajiem priekšvēlēšanu gājieniem bijis jau līdz ar valsts budžeta pieņemšanu «deputātu kvotās» sadalītā rekordsumma - 28 miljoni eiro. Tā uzskata politologs Juris Rozenvalds: «Tā «apdāvināšanās» junda liecina, ka viņi [deputāti], pirmkārt, ir domājuši par 2017.gada pašvaldību vēlēšanām. Taču šeit ir cits jautājums – vai šajā gadījumā viņi nav nošāvuši greizi, jo sabiedrības reakcija bija drīzāk negatīva. Varbūt tikai atsevišķu pašvaldību cilvēki, kuriem tie līdzekļi tika, uz to skatās mazliet citādi, taču kopumā tas ir mazinājis sabiedrības uzticēšanos politiķiem, it īpaši valdošās koalīcijas politiķiem, kam nākotnē varētu rasties pietiekami lielas problēmas.»

Rozenvalds priekšvēlēšanu aktivitātēm pieskaita arī vairāku partiju nesen rīkotos kongresus. Tāpat reģionu iedzīvotāju pastkastītes sāk aizpildīt politiķu reklāmas bukleti, kuros tie dižojas ar it kā tieši viņu paveiktiem darbiem.

Arī politiķu gadumijas uzrunas eksperti jau nodēvējuši nevis par valstiskām, bet gan tādām, ar kurām ģimeniskā lokā, lauku māju kamīnpriekšā un bez žaketes izdabāts šaura elektorāta uzrunāšanai. Politoloģe Ilga Kreituse uzskata, ka prezidents nespēj atbrīvoties no partejiskās piederības: 

«Lai kā mums gribētos, diemžēl prezidents nav ticis vaļā no savas partejiskās [Zaļo un Zemnieku savienība] piederības, jo tā viņam velkas līdzi kā šleife.»

Arī premjera un prezidenta svētku uzrunas bija veltītas Zemnieku savienības elektorātam, vērtē Kreituse.

«Tā ka priekšvēlēšanu process ir sācies - tikai klusi un mierīgi, nesakot, ka tas ir saistīts ar pašvaldību vēlēšanām. Un pat vēl vairāk – piebilstot, ka tam nav nekādas saistības ar pašvaldību vēlēšanām!» komentē politoloģe Kreituse, norādot, ka tādējādi aizdomas rodas vēl lielākas.

Tikmēr atšķirībā no premjera un prezidenta Rīgas dome par sava mēra reklāmu maksājusi no budžeta naudas. Nila Ušakova («Saskaņa») uzruna latviešu valodā tika pārraidīta televīzijas kanālā LNT, savukārt krievu valodā - «Pirmajā Baltijas kanālā». Rīgas domē skaidro, ka par Ušakova uzstāšanos televīzijai LNT samaksāti 3035,34 eiro, savukārt raidlaiks "Pirmajā Baltijas kanālā" izmaksājis 3265,77 eiro.

Rīga gada nogalē arī pusslepus reklamējusi vietējo varu, aicinot rīdziniekus pagalmos svinēt svētkus. Tādu rīcību profesore Kreituse salīdzina ar tālredzīgu politisko klubu veidošanu: «Kādreiz smējās, ka Pirmā pasaules kara laikā politikās idejas radās, stāvot rindā pēc maizes – tos pat savā ziņā sauca par politiskajiem klubiem. Tagad šie mikrorajoni un aicinājumi cilvēkiem iekšpagalmos veidot kolektīvus ir tieši tāds pats politiskais klubs, kurā tiek noskaidrota ne viena vien persona, kas jāievēlē Rīgas domē.» 

Tikmēr mediju eksperte Anda Rožukalne akcentē, ka

arī plašsaziņas līdzekļi neizceļas ar modrību, jo nemana vai pat izliekas nemanām, ka politiķi tos izmanto kā skatuves.

Piemēram, skaļākie Saeimas opozīcijas deputāti redzami dzeltenajā presē, bet Rīgas mēra ģimene karaliski pozē uz krievu žurnāla vāka.

«Domājot par to, cik mediji ir spējīgi nozīmīgu informāciju atšķirt no politiskas aģitācijas, jāsecina, ka īpaša modrība nav manāma,» saka Rožukalne, piebilstot, ka mediju interese un šaurais slavenību loks palīdz arī politiķiem pievērst sev uzmanību. «Bet es domāju, ka tas nav nekas jauns – tie, kas grib izmantot medijus, to arī var,» vērtē eksperte. 

Šogad partijas aģitācijas četros mēnešos varēs tērēties līdzīgi kā iepriekš. 488 tūkstoši eiro būs maksimālā summa, ja politiskais spēks startēs visās 119 pašvaldībās. Visdāsnākie tēriņi – 135 tūkstoši eiro – atļauti Rīgas atslēgu tīkotājiem, savukārt ar pieticīgāko budžetu jārēķinās Baltinavas novadā, kur partija līdz vēlēšanām drīkstēs izlietot 349 eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt