"Veselības nozare vēršas pie Valsts prezidenta, jo līdzšinējā nesaprātīgā politiķu attieksme draud jau šogad un nākamajos gados radīt iespējami smagāko un visaptverošāko krīzi veselības aprūpes nozarē kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas." Ar šādiem vārdiem iesākas paziņojums, kuru trešdien, 5. maijā, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu izplatīja veselības aprūpes speciālistus apvienojošā Latvijas Ārstu biedrība, kā arī Latvijas Māsu asociācija un Latvijas Jauno ārstu asociācija.
Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece skaidroja – galvenais paziņojuma mērķis ir aicināt pārskatīt to, kā kopumā tiek domāts par veselības aprūpes nozari, kas šobrīd tiek apdalīta.
"Mēs esam nonākuši situācijā, ka, piemēram, pacientu ārstēšanai ambulatoros apstākļos Igaunijā ir 120 eiro uz vienu pacientu gadā, bet Latvijā ir 42. Ko tas nozīmē – ka mēs nevaram atļauties mūsdienīgas jeb, es varētu teikt, – vienkārši normālas zāles cilvēkiem ar sirds mazspēju, cilvēkiem, kuriem ir sirds ritma traucējumi, onkoloģiskiem pacientiem, un tas ir tiešām kritiski," vērtēja Aizsilniece.
Tas nozīmē, ka veselības aprūpes speciālisti neprasa atbalstu vien mediķu algu reformai, bet arī plašai medikamentu un diagnostikas iespēju finansēšanai.
Māsas un ārsti ir gatavi gaidīt līdz brīdim, kad tiks izstrādāts nākamā gada valsts budžets un, ja redzēs, ka tajā atkal paredzēts nozari badināt, tad speciālisti ir gatavi rīkoties.
Latvijas Jauno ārstu asociācijas vadītājs Artūrs Šilovs uzsvēra, ka apstākļos, kuros jau gadu iedzīvotājiem nav bijusi normāli pieejama plānveida veselības aprūpe, nevar rīkot protestus un sistēmu bremzēt vēl vairāk, taču risinājums ir valdības demisijas pieprasīšana.
Latvijas Māsu asociācijas vadītāja Dita Raiska tikmēr skaidroja – rīcības plāns vēl tiek diskutēts, tomēr, ja nākamā gada budžetā veselības aprūpes darbinieku prasības negūs atbalstu, Raiska neizslēdza arī došanos ielās. "No māsu viedokļa – mēs esam par to runājuši, ka tas ir viens no veidiem, kā šo jautājumu risināt atkārtoti. Mēs to šādi redzam, bet tas ir vēl diskutējams jautājums un tas ir ļoti, ļoti jāpārdomā – šī mūsu tālākā rīcība un plāns."
Precīza tālākā rīcība varētu būt zināma vasarā, ap jūnija beigām. Tikmēr veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!") pauda pilnīgu atbalstu šādam mediķu paziņojumam.
"Kas šobrīd ir izpalicis diskusijās par jauno mediķu atalgojuma modeli, – ir jebkāda atgriezeniskā saite no valdības vadītāja, no finanšu ministra, ka šis jautājums vispār tiks risināts; jautājums tiek tikai atlikts. Šajā ziņā es tiešām jūtos līdzīgi kā mediķi. Arī man nav skaidras atbildes par to, kā varētu veidoties mediķu atalgojuma jautājums. Es uzskatu, ka to nav iespējams nerisināt, līdz ar ko es pilnībā atbalstu šo mediķu soli," atzina ministrs.
Veselības ministrs arī skaidroja, ka, pieprasot demisiju premjeram, būtu jādemisionē visiem ministriem, tostarp arī viņam pašam. Viņš šajās prasībās pilnībā atbalstot mediķus un viņu nostāju izprotot.
Tikmēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") rakstiskā komentārā skaidroja, ka līdz šim tiešas premjera un nozares tikšanās nemaz nav bijušas, taču viņš ir gatavs sarunām, norādot, ka ir nepieciešams īstenot mediķu algu reformu un algu palielinājumu medicīnas sektora darbiniekiem jau no nākamā gada. Vienlaikus šis nozares vajadzības jāsabalansē ar citu nozaru vajadzībām.
