Mediju uzraugs no 15 Valsts kontroles ieteikumiem ieviesis tikai vienu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Valsts kontrolei nav izdevies gūt pārliecību, ka sabiedrisko pasūtījumu veido sabiedrības vajadzībām un ekonomiski. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) no 15 ieteikumiem ieviesusi tikai vienu. Padomē uzsver, ka pie visu ieteikumu ieviešanas darbs notiek.

Mediju uzraugs no 15 Valsts kontroles ieteikumiem ieviesis tikai vienu
00:00 / 03:58
Lejuplādēt

Trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā vērtēja sabiedriskā pasūtījuma ieteikumu ieviešanas gaitu un rezultātus. Pirms dažiem gadiem Valsts kontrole veica revīziju par sabiedriskā pasūtījuma plānošanu un īstenošanu. Secinājumus publicēja 2018. gadā un sniedza atbildīgajiem ieteikumus. Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai palicis ieviest pa diviem ieteikumiem. Savukārt NEPLP, kuras uzdevumi bijuši sarežģītāki, neesot veicies tik labi, jo no 15 ieteikumiem ieviest pabeidza vienu, norādīja Valsts kontrolē. Pārējiem ieviešanas termiņš ir pagarināts. NEPLP uzsvēra, ka pie visu ieteikumu ieviešanas darbs ir uzsākts.

Valsts kontroles padomes locekle Inese Kalvāne norādīja, ka kopš revīzijas laika nav būtisku izmaiņu sabiedriskā pasūtījuma sistēmiskā plānošanā.

„Tai sistēmai par sabiedrisko labumu, par sabiedrisko pasūtījumu, tai ir jāieiet dzīvē.

Mums kā sabiedrībai ir jāsaprot, ka tās ir mūsu iespējas, mums ir jābūt vērtētājiem par to, kā sabiedriskie mediji īsteno mūsu iespējas. Mums radio un televīzijai ir jāprasa rādīt to, ko mēs vēlamies, un to, kas mums ir vajadzīgs, sniegt to informāciju, dažādus viedokļus, lai informācija būtu dažāda, lai mēs varētu saprast, kas notiek valstī,” stāstīja Kalvāne.

Saistībā ar sabiedriskā labuma izvērtējumu NEPLP norādīja, ka darbs ir uzsākts un palicis pēdējais posms, lai ieteikumu ieviešanu pabeigtu. Sabiedrības intereses ņem vērā, uzsvēra padomē. Kopumā Latvijas iedzīvotāji uzticas sabiedriskajiem medijiem, par padomes veikta pētījuma secinājumiem stāstīja padomes locekle Aurēlija Ieva Druviete. Samērā augsta arī iedzīvotāju apmierinātība ar sabiedrisko mediju saturu. Svarīgi strādāt ar satura pieejamību arī digitālajā telpā, norādīja Druviete.

„Tāpat arī viedokļu daudzveidība, uzskatu daudzveidība. Šajās jomās mēs redzam, ka ir izaicinājumi. Kopumā būtu jāvērtē daudz detalizētāk. Bet šie rādītāji kopumā ir laba ziņa, ka sabiedriskie mediji Latvijas iedzīvotājiem ir vajadzīgi. Vēl viena joma, kas ir izaicinājums, protams, ir mazākumtautību auditorijas, kas bija mazāk – 61 % bija novērtējis, ka šis medijs ir vajadzīgs. Bet kopumā mēs redzam, ka tie rādītāji ir salīdzinoši augsti. Tā kā ir šobrīd jāturpina strādāt, lai tas vērtīgais saturs, kas tiek radīts, tiek izplatīts maksimāli daudzās platformās un ir pieejams,” stāstīja Druviete.

Valsts kontroles pārstāve Kalvāne arī uzsvēra, ka aizvien ir jautājums par infrastruktūras nodrošināšanu Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai:

„Tas nav labi, ka mūsu sabiedriskajā medijā faktiski strādā un mēs nezinām, kad, kurā brīdī, kura iekārta izies no ierindas un mēs nevarēsim redzēt vai dzirdēt Latvijas Televīziju.”

NEPLP noteikusi sabiedriskajiem medijiem ilgtermiņa ieguldījumiem paredzēt ne mazāk kā 5% no ieņēmumiem. No nākamā gada padome pieprasīs ieguldīt 10%, uzsvēra padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.  Bet, piemēram, Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkale skaidroja, nākamgad 10 % prasību bez papildu budžeta līdzekļiem izpildīt nevarēs.

„Faktiski mūsu budžets ir sadalīts jau uzreiz. Mēs jau šobrīd zinām, ka no 10 miljoniem mums seši aiziet atalgojumā, divi miljoni mums aiziet apraidē, 500 000 mums aiziet autortiesību maksājumos, un tad mums ir pārsimts tūkstoši, ar kuriem mēs cenšamies izdzīvot. Tur miljonu nav kur paņemt vienkārši. Objektīvi – nav,” uzsvēra Klapkalne.

Arī Kalvāne no Valsts kontroles norādīja, ka jautājuma risināšana prasa resursus. „Nu, ne vienmēr finanšu resursu trūkumu var atrisināt ar pārdali. Nepieciešami arī citi risinājumi,” viņa teica.

Vēl viens neatrisināts jautājums skar autoratlīdzību maksājumus. NEPLP abiem sabiedriskajiem medijiem uzdevusi strādāt ar šo jautājumu. Tāpat saistībā ar autortiesību maksājumiem padome gatava vērsties arī Saeimā ar ierosinājumu noteikt sabiedriskos medijus kā izņēmumu šajā jautājumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti