Mazajās lauku skolās trūkst skolotāju

Daudzās Latvijas lauku skolās arī šogad trūkst pedagogu - pārsvarā nepieciešami matemātikas, angļu valodas, informātikas, mūzikas un bioloģijas skolotāji uz nepilnām slodzēm, dažviet mazākās skolās tās pat nesasniedz pusslodzi. Skolu vadītāji norāda, ka lauku skolās nepieciešami skolotāji, kuri var mācīt vairākus priekšmetus. Tāpat palielinās bažas par skolotāju paaudžu maiņu. Savukārt reģionu centru skolās uz vakancēm bijušas pat rindas.

Skolu sludinājumi par nākamā mācību gada vakancēm lielākoties attiecas uz eksakto zinību vai valodu skolotāju meklējumiem. Tiesa gan, apzvanot skolas valsts reģionos, daudzviet pedagogu meklējumi beigušies veiksmīgi, taču skolotāju trūkumu lauku skolas izjūtot īpaši.

„Šajā mācību gadā arī, kad skolotāji brauc prom no Latvijas, kā jebkurā skolā - arī mēs meklējam skolotājus. Atsauksme bija diezgan liela, bet vislielākā problēma ir laukos atrast skolotāju, jo lauku skolotājam ir vienlaicīgi jāzina vairāki mācību priekšmeti, un tādu pedagogu Latvijā nav daudz," stāsta Sējas pamatskolas direktore Inese Ozolniece.

Viņa arī atklāj, ka "atsevišķu latviešu valodas vai matemātikas skolotāju lauku skola ar pilnu likmi nevar nodrošināt. Ķīmijā, fizikā tas vispār nav iespējams, tātad šim skolotājam ir jābūt [priekš] vairākiem mācību priekšmetiem".

Direktore stāsta, ka skolā vēl nepieciešams pedagogs krievu valodā un, visticamāk, šo nepilnas slodzes vakanci nāksies aizpildīt ar kādām iekšējām rezervēm, jo diez vai kāds no malas būs ar mieru vadīt tikai pāris stundas nedēļā lauku skolā. Arī Ogres Valsts ģimnāzijā šogad skolēnu skaita pieauguma dēļ bijis nepieciešams skolotājs fizikas, krievu valodas un mūzikas priekšmetos. Direktore Aina Bērce gan stāsta, ka uz vakanci bijušas pat rindas.

„Šis gads bija pārsteigums, jo uz katru no izsludinātajām vakancēm pieteicās līdz 11 kandidātiem, bet vairākus gadus iepriekš, kad arī meklējām kolēģus, piemēram, fizikas skolotāju atrast bija ļoti lielas problēmas,” atceras Bērce.

Vakanču sarakstā arvien redzami arī vairāki aicinājumi strādāt Ventspils novada Zlēku pamatskolā, kur meklē informātikas un matemātikas pedagogus. Direktore Astrīda Valova atzīst, ka mazajā - 59 skolēnu - skolā, kas atrodas 42 kilometrus no novada centra, ir pieteikušies maz strādāt gribētāju.

„Piesaistīt darbinieku no citas apdzīvotas vietas - tie ir papildus izdevumi cilvēkam. Mūsu gadījumā divas skolotājas devās dekrēta atvaļinājumā, un tas radīja ārkārtīgi lielas problēmas skolai. Bet nu veiksmīgi mēs to esam atrisinājuši, izņemot to informātiku, bet tā kā informātikas skolotājs var būt jebkurš skolotājs, kurš dabū sertifikātu, mēs domājam, ka kāds no esošajiem skolotājiem to tad nokārtos,” cer Valova.

Savukārt Smiltenes novada izglītības pārvaldes vadītājs Tālis Jaunzemis norāda uz vēl kādu problēmu saistībā ar pedagogiem novados - tā ir veselas skolotāju paaudzes novecošana un tuvošanās pensijai, taču nav pārliecības, ka tajā brīdī būs iespēja nokomplektēt jaunos skolotājus valsts reģionu skolās.

„Jaunieši īpaši uz laukiem neraujas strādāt, jo tad uzreiz jādomā par dzīves vietu vai braukāšanu, un tā ir ļoti nopietna problēma, jo skolotāju kontingents ļoti noveco,” līdzīgas bažas pauž arī Sējas pamatskolas direktore Inese Ozolniece.

Latvijas Izglītības vadītāju asociācijā uzskata, ka valstī steidzami nepieciešama pat atsevišķa programma, kas veicinātu jauno skolotāju ienākšanu skolās. Tāpat aptaujātās skolas arvien izceļ pedagogu - vīriešu trūkumu.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti