Pēdējo reizi publiski pasākumi Matīšu kultūras namā esot notikuši vēl 1990. gados. Kopš tā laika šeit valdījis klusums, jo ēka bija privātīpašums. „Te bija ļoti lielas balles, zāles bija pilnas. Tad vēl tās filmas rādija, jo nebija jau interneta mājas,” atminas Matīšu iedzīvotāja Skaidrīte Klāsone.
Pēc daudzu matīšnieku lūguma jau kopš Burtnieku novada izveides pašvaldība beidzot radusi iespēju vēsturisko ēku pārpirkt. „Esam izstrādājuši pirmsprojekta skices, kuras esam atrādījuši deputātiem. Arī matīšniekiem esam atrādījuši. Viņi ir redzējuši, kā tas varētu izskatīties. Protams, ir lielākas un mazākas vēlmes, bet mums ir jārēķinās, ka tas ir saistīts ar lielām naudām,” saka Burtnieku novada domes priekšsēdētājs Kārlis Sedvads.
Ar ēkas tehniko stāvokli jau iepazinies arhitekts Mārtiņš Graudulis. Viņš atzīst, ka laika zobs ēkas tehniskajam stāvoklim ir nodarījis visai ievērojamu postu, taču, izstrādājot Matīšu kultūras nama atjaunošanas skiču projektu, arhitekts ir centies maksimāli samazināt izmaksas. „Mēs esam samazinājuši kultūras nama lietderīgo platību attiecībā pret pašreizējo. Maksimāli esam izmantojuši to, kas tur ir labs, un tur daudz kas ir labs. Pirms 100 gadiem mani kolēģi mācēja vairāk varbūt pat par mani, jo viņi bez aprēķinu metodikas zināja, kas ir akustika,” stāsta arhitekts Mārtiņš Grudulis.
Šobrīd visvairāk gandarīti par novada domes lēmumu ir Matīšu pagasta pašdarbnieki. Kopumā pagastā darbojas astoņi pašdarbības kolektīvi, kas līdz šim izlīdzējās ar telpām pamatskolā vai bērnudārzā. „Skolas zālē ir tā, ja tur deju kolektīvi uzstājās, tad gandrīz puse no zāles jāatstāj dejotājiem, jo skatuvīte ir maza, tur bērni var izdejot, bet pieaugušie nevar izdejot zīmējumu,” uzsver Matīšu kultūras nama vadītāja Ligita Jenča.
Pašvaldība gan nenosauc konkrētu laiku, kad ēka būs gatava, vēl nepieciešams veikt projektēšanas darbus un rasts vajadzīgo finansējumu. Sākotnēji projekta izmaksas tiek lēstas līdz vienam miljonam eiro.
