Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozo un plaša EK delegācija, Maskavā ieradusies runāt par tirdzniecību un ekonomiskajām attiecībām starp abām pusēm. Tās šajās dienās plaši iztirzāta arī konferencē par sadarbības potenciālu, taču nešaubīgi priekšplānā izvirzījusies situācija Kiprā.
Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs noslēdzošajā preses konferencē ar Barrozo sacīja, ka Krievija durvis Kipras palīdzībai neaizver: „Mēs neesam aizvēruši durvis un pagaidām neko neapspriedīsim, taču būsim gatavi to darīt, proti, apspriest palīdzības iespējas tad, kad būs izstrādāts galīgais atbalsta scenārijs no Eiropas Savienības puses. Tikai tādā gadījumā Krievija varēs pievērsties šim procesam.”
Šādi Krievijas līdera komentāri seko pēc tam, kad Kipras delegācija ar finanšu ministru priekšgalā pametusi Maskavu bez vienošanās par iespējamu palīdzību.
EK prezidents Žozē Manuels Barrozo tomēr norādīja, ka šī tikšanās reize Maskavā ļāvusi abām pusēm izrunāt pašlaik aktuālo situāciju, taču plašāk Medvedeva sacīto nekomentēja.
"Šajās diskusijās ar Krieviju mēs varējām izveidot labāku savstarpējo izpratni un to, kādi ir draudi. Un es priecājos, ka Krievija ir ieinteresēta meklēt ilgtspējīgus risinājumu Kipras krīzē," sacīja Barrozo.
Barrozo arī piebilda, ka Kipra grūtā situācijā nonākusi, pirmkārt, banku struktūras izmēru dēļ, salīdzinājumā ar pašas valsts izmēriem.
Krievijas premjerministrs Medvedevs šajās dienās kritizējis līdzšinējo Eiropas Savienības piedāvājumu Kiprai, norādot, ka eirogrupai, izstrādājot tālākos soļus, vajadzētu iesaistīt visas ieinteresētās puses, arī Krieviju.
Kā jau vēstīts iepriekš, Krievijas pilsoņiem un uzņēmumiem pieder trešdaļa vai pat puse noguldījumu grimstošajās Kipras bankās. Kipra pašlaik mēģina piespiest Maskavu atļaut nosacījumu atvieglojumus, tajā skaitā atmaksas termiņa pagarinājumu jau iepriekš piešķirtajam aizdevumam.
EK un Krievijas sarunās Maskavā apspriesta arī enerģētikas likumdošana, kas ierobežo Krievijas monopolstāvokli Eiropā un Maskavu neapmierina, kā arī vīzu atvieglojumu ieviešana, par kuru arī abām pusēm joprojām ir daudz domstarpību.
