Tas, ka Mārupes vidusskolā skolotāju algas izdevies saglabāt iepriekšējā līmenī, ir pārsteigums. Vēl maijā Mārupes vidusskolas direktors lēsa - jaunajā modelī skola mēnesī saņems par aptuveni 4500 eiro mazāk, un skolotājiem tas nozīmētu algu sarukumu par 100-150 eiro. Taču to izdevies novērst arī ar pašvaldības "piešprices" palīdzību.
"Pašvaldība bija patiešām tik pretimnākoša un tos nepilnus četrus tūkstošus, kas mums ir vajadzīgi pagarinātās dienas grupām, paņēma uz sevi," stāstīja Mārupes vidusskolas direktors Jānis Lagzdkalns.
Skola arī izlēmusi neņemt vērā ministrijas ieteikumu samazināt skolotājiem kontaktstundu skaitu, lai varētu apmaksāt vairāk ārpusklases darba.
Tad būtu jāpieņem vairāk skolotāju, bet alga katram pedagogam attiecīgi - mazāka. Šis lēmums pamatots vēl vienā apstāklī.
"Ja iepriekšējā modelī skolotājam par kvalifikācijas kategorijām – 3. un 4. – maksāja no visa tarificēto stundu skaita, ja viņam bija 30, kur iekšā bija arī labošana un konsultācijas, tad šinī modelī kvalitātes pakāpe tiek maksāta tikai par reālajām kontaktstundām," teica skolas direktors.
Tātad jo vairāk darba klasē, jo lielāka arī piemaksa par kvalitātes pakāpi. Ko par šādu risinājumu domā paši skolotāji, LTV neuzzināja.
No sešiem uzrunātajiem neviens interviju sniegt nevēlējās, sakot, ka no šīs tēmas ir bezgala noguruši.
Šajās dienās skolotāji visā Latvijā saņem pirmo algu pēc jaunā modeļa.
"Skolas šobrīd vada tarifikāciju un mēs īstās algas varēsim pateikt, visticamāk, divu nedēļu laikā. Un tā tad būtu vēl viena ziņa – cik ir skolotāju un kāds ir reālais skolotāju atalgojums atkarībā no novada," sacīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietniece Evija Papule.
Provizoriskos aprēķinos no deviņām pašvaldībām, kur kopējais mērķdotācijas apjoms ir samazinājies, trijās algas skolotājiem tomēr augušas. Tikmēr ir arī tādi novadi, kur kopējais naudas daudzums skolotāju algām audzis, bet daļai pedagogu tā tomēr sarukusi. Tas atkarīgs no bērnu skaita un skolu tipa konkrētajā pašvaldībā.
