Dienas ziņas

Bulduros sezonu sāk ziemas peldētāji

Dienas ziņas

NA pārmet RP vienošanās pārkāpšanu

Madonas novadā sakārto pēdējo atkritumu izgāztuvi

Madonas novadā sakārto pēdējo atkritumu izgāztuvi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Nobeigumam tuvojas Madonas novada atkritumsaimniecības sakārtošana atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. Pēdējo gadu laikā novada teritorijā ir slēgtas un rekultivētas 17 atkritumu izgāztuves; kārta pienākusi arī lielākajai bijušā Madonas rajona sadzīves atkritumu glabātavai, kas vairāk nekā trīs hektāru platībā atrodas pašā pilsētas pievārtē.

Vien dažu kilometru attālumā no Madonas centra jau kopš astoņdesmitajiem gadiem atradās lielākā atkritumu izgāztuve visā toreizējā Madonas rajona teritorijā. Bijušajā grants karjerā vairāk nekā trīsdesmit gadu garumā tika vests viss, kas sadzīvē kļuvis lieks un nevajadzīgs.

„Šī palikusi vienīgā un pati lielākā izgāztuve Madonas novadā un arī bijušajā Madonas rajonā, kura vēl nav rekultivēta. Praktiski Madonas novadā izgāztuvju vairs nebūs,” stāsta projekta koordinatore Silvija Šīre.

Lai arī pašlaik „Lindēs” valda klusums, vien blakus esošajā komposta uzglabāšanas laukumā tiek atvestas jaunas kravas, izgāztuve pašreizējā izskatā vada savas pēdējās dienas. Darbu apjoms gaidāms pamatīgs.

Tiks izveidota kaudze, tiks apklāta ar māla slāni pusmetra dziļumā, noprofilēta, tad uz tiem māliem tiks vesta melnzeme, un tā melnzeme, kad tiks nolīdzināta, tiks apsēta ar zāli. Un tas gala rezultāts būs tāds, ka te būs zaļa, smuka zālīte,” skaidro SIA „Ošukalns” ceļu būves nozares vadītājs Ivars Juelis.

Pēc pašreizējiem aprēķiniem „Lindēs” ir savests ap 15 tūkstošiem kubikmetru atkritumu, taču par patieso apmēru var tikai minēt, ņemot vērā, savulaik izraktā karjera dziļumu. Konkursa kārtībā izraudzītais būvnieks šādus darbus ir veicis arī citviet, un, novērtējot šo objektu, prognozē, ka darbu gaitā neparedzētām grūtībām nevajadzētu rasties.

„Paredzēts darbus veikt līdz nākošā gada jūlijam, ievērtējot arī ziemas periodu, kad sala un laika apstākļu ietekmē būs nepieciešams tehnoloģiskais pārtraukums,” saka rekultivācijas darbu vadītājs Ingus Šīris.

Galvenais ieguvums šādu atkritumu izgāztuvju sakārtošanā ir ne tikai sakopta ainaviskā vide, bet arī tas, ka līdzās apdzīvotiem centriem vairs nepastāv piesārņošanas draudi gruntsūdenim. Izgāztuves rekultivācija tiek īstenota, pateicoties ES Kohēzijas fonda atbalstam, un tā kopējās izmaksas lēšamas ap 140 tūkstošiem latu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti