Sadaļas Sadaļas

Dienas ziņas

Bebri saimnieko lielākajā daļā Latvijas upju

Dienas ziņas

Pārbauda krāsu ceļu apzīmējumiem

Ceļ trauksmi par klaiņojošiem kaķiem

Madonas novadā ceļ trauksmi par klaiņojošiem kaķiem

Kaut arī Madonas novada pašvaldība ir izpildījusi likuma normas par klaiņojošu kaķu labturību, realitāte novadā ir skaudra. Dzīvnieku draugi, kuri izveidojuši biedrību, ceļ trauksmi un uzstāj, ka ir nepieciešama arī patversme.

Biedrības "Madonas dzīvnieku draugi" brīvprātīgie uzņēmušies rūpes par klaiņojošajiem ielas kaķiem, jo patversme tiem Madonā aizvien nav izveidota.

"Cik kura var, tik kaķus paņem uz mājām. Turpat ārstējam, vedam pašas pie vetārsta, vedam atpakaļ, kamēr tie kaķi ir veseli, izārstēti, kamēr vetārsts dod zaļo gaismu, ka kaķis ir gatavs doties uz jaunām mājām, tad mēs meklējam mājas. [Kaķiem] ir caurejas, ir parazīti ļoti daudz, tie ir ļoti dažādi vīrusi, tās diemžēl ir arī eitanāzijas un nāves uz rokām," stāstīja biedrības "Madonas dzīvnieku draugi" valdes locekle, brīvprātīgā Ingūna Kumsāre.

Biedrības pārstāvji vairākkārt vērsušies pie pašvaldības ar lūgumu risināt šo situāciju.

"Saņēmām atbildē, ka nav tomēr paredzēts izveidot kaķu vietas, "arī turpmāk kaķu problēmas risināšanā noteicošā loma būs jūsu biedrībai". Kā?

Mums nav patversmes, mums nav telpu, mums nav aprīkojuma, mums nav transporta, mums nav apmaksāta darbinieka. Vārdsakot, nekā nav, ir tikai kaut kāds entuziasms,"

skaidroja biedrības valdes locekle, brīvprātīgā Laura Kovtuna.

Tikmēr Madonas pilsētas pārvaldnieks Guntis Ķeveris norādīja: "Pašvaldība pilda likumu. Pašvaldība ir izveidojusi dzīvnieku patversmi, kas ir suņiem, un pašvaldība pilda savu funkciju, kas nosaka, ka dzīvnieki, kuri ir slimi, viņi ir jāuztur tajā patversmē, un suņi, kuri ir bīstami apkārtējiem cilvēkiem.

Madonas pilsētā jau daudzus gadus veicam kaķu sterilizāciju, kastrāciju, un likums to arī nosaka – ja kaķis ir sterilizēts vai izkastrēts, viņš vairs neskaitās kā klaiņojošs bezsaimnieka dzīvnieks."

Arī vairāku pagastu pārvalžu vadītāji neuzskata par savu pienākumu iesaistīties klaiņojošo kaķu problēmas risināšanā, lai gan to paredz Madonas novada pašvaldības saistošie noteikumi.

Neesot mierā ar esošo situāciju, Kovtuna uzsvēra – ja pašvaldība līdz oktobrim nebūs izstrādājusi kaķu mājas būvniecības projektu un nemainīsies pagastu pārvalžu vadītāju attieksme, biedrība vērsīsies pie Pārtikas un veterinārā dienesta un organizācijas "Dzīvnieku policija", lai meklētu iespēju risinājumam.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt