Mācības tikai latviski Daugavpils skolās – izmaiņas paredz tikai «uz papīra»

Līdz ar izglītības reformu, kas paredz skolās palielināt latviešu valodas lomu mācīšanās procesā, pārmaiņas piedzīvos vairāk nekā desmit Daugavpils skolas. Daugavpils 10. vidusskola reformai ir gatava, bet pilsētas Izglītības pārvaldē nav pārliecības, ka skolotāji spēs kvalitatīvi pasniegt savus priekšmetus latviešu valodā un skolēni tos saprast. Tādējādi mācības latviski šajās skolās varētu notikt tikai "uz papīra". 

ĪSUMĀ:

“Lielākoties šis jautājums mūsu valstī ir aktuāls tikai Daugavpilij un Rīgai. Varbūt vēl drusciņ Rēzeknei un Liepājai. Visa pārējā Latvija jau nesaprot, par ko mēs te runājam un uztraucamies,” situāciju iezīmē Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova.

Skolas zvans jau ar jauno mācību gadu Daugavpilī pārmaiņas nesīs vairāk nekā 10 skolās.

“Daugavpilī ir tikai četras skolas, kurās mācību process notiek tikai latviešu valodā, vienā skolā (Poļu vidusskolā) tās ir vairāk poļu valodā. Ir skolas, kuras īsteno pirmo bilingvālo modeli, tas nozīmē, ka mācības notiek praktiski latviešu valodā, bet pārējās skolās, un tas ir lielākoties pilsētā, latviešu valoda ir puse uz pusi vai divas trešdaļas ir latviešu valoda un viena trešdaļa ir krievu valodā. Četrpadsmit skolas pilsētā ir tās, kuras pa īstam izjutīs šo reformu, tostarp divas speciālās skolas,” stāsta Isupova.

Runa ir par izglītības reformu, kas skar tieši mazākumtautību skolas. Pirmās izmaiņas, kā apliecina Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Gunta Arāja, skolās būs jau ar jauno mācību gadu: “Tās būtiskākās divas izmaiņas ar jauno 2019./2020. mācību gadu būs valsts pārbaudījumi 9. klasēm, kas notiks tikai latviešu valodā, un pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma, būtiski palielināsies latviešu valodas loma mācīšanās procesā.”

Daugavpils 10. vidusskola gatava reformai

Daugavpils 10. vidusskolā labrīta sveicieni skan divās valodās - latviski un krieviski -, kas arī ataino valodas lietošanas vidi pašā pilsētā. Tā ir viena no mazākumtautību skolām Daugavpilī, uz kuru attieksies plānotā reforma. Tai bija jānotiek jau agrāk, pārliecināta skolas direktore Valija Salna.

Daugavpils 10. vidusskolas direktore Valija Salna

“Līdz šim 60% bija apmācības vidusskolā latviski, 40% bija mazākumtautību valodā. 2020. gadā jau būs 80% pamatskolas vecākajās klasēs un 100% vidusskolā latviski.

Mums īpašas problēmas nebūs, jo jau šobrīd daudzi priekšmeti notiek bilingvāli, darba burtnīcas ir latviski.

Protams, bērni no dārziņa uz skolu atnāk ar dažādu sagatavotības līmeni. Ir bērni, kuri gandrīz brīvi runā latviski, ir tādi, kuriem mājās palīdzību no vecākiem nesaņemot, ir grūti runāt latviski un valodas bāze ir tāda, kāda ir. Mana pārliecība, ka valodas apguvi veicina skolēnu ģimenes motivācija, ja tādas trūkst, tad valodu iemācīties ir grūti, jo ir tāda kā psiholoģiskā barjera,” skaidro Salna.

Matemātikas skolotāja Svetlana Antoņeviča stāsta, ka  vidusskolā matemātika pilnībā notiek latviešu valodā: „Bērniem ir dažādi līmeņi, dažiem ir kādas grūtības, bet viņi cenšas, lasa grāmatas, turklāt mēs matemātiku jau pamatskolā mācām bilingvāli, un zināšanu bāze jau viņiem paliek. Ja kāds ko nesaprot, atnāk pie manis pēc stundas uz konsultācijām, un es skaidroju”.

Matemātika šajā skolā jau pašlaik vidusskolas klasēs tiek pasniegta tikai latviski, bet vēsture pamatskolā rit bilingvāli. Skolā, kurā mācās vairāk nekā 600 skolēnu un strādā vairāk nekā pussimts skolotāju, vairums ir krievvalodīgie.

“Kvalitātei nevajadzētu ciest, jo profesionālajā līmenī tā leksika skolotājiem jau ir noslīpēta. Cita runa ir par sadzīves valodu. Taču arī dzimtajā valodā ne jau visi mācās uz 10. Motivācija pret valodu jau ir tikai viena lieta, pārējais ir kopējā lieta - labi mācīties un gūt zināšanas. Un norakstīt tos reitingus uz valodas rēķina nebūtu godīgi. Es domāju - problēmu ar reformu mums nebūs. Visi saprot, ka process jau ilgstoši iet un ka tas tāds loģisks nobeigums tam procesam, kas sākās vēl 90. gados, kad sākās pirmie bilingvālās apmācības procesa sākumi,” tā skolas direktore Salna.

“Cerams, ka pēc gadiem 2 - 3, kad vidusskolu beigs jau tie, kas tikai latviski mācījušies, varbūt uz to laiku sabiedrības attieksme būs mainījusies un mazināsies ģimenēs pretestība, - tā, kas ir dažās, ne jau visās, bet vēl ir.

Es personīgi domāju, ka šo procesu vispār vajadzēja sākt un darīt pirms 20 gadiem, jo tad tas emocionālais fons bija pilnīgi cits un pacilātība lielai daļai sabiedrības bija cita.

Šodien jau ir tā, ka tam visam līdzi nāk tās daudzās negācijas, kas mūsu sadzīvi dara arvien sarežģītāku, un nevilšus to cilvēki asociē ar valdību, automātiski tas aiziet uz valsti, kādam arī uz valodu. Varbūt, ja agrāk to sāktu, neviens par to neatcerētos, nedomātu un galva par to šodien nevienam nesāpētu,” savu nostāju skaidro Salna.

Bažas par skolotāju spēju izskaidrot un skolēnu spēju saprast vielu latviešu valodā

Taču  galva sāp un satraukums pastāv, tam ir savs  pamats, analizējot situāciju kopumā pilsētas mazākumtautību skolās, atzīst Izglītības pārvaldes vadītāja Isupova.

“Daugavpilī ir 20 gadu gara pieredze, kad mēs īstenojam izglītības procesu bilingvāli. Lielākoties mūsu skolas pielāgoja valodu tām iespējām, kuras skolām ir. Respektīvi - skolotāju, pašu skolēnu valodas lietojuma līmenis. Un, kā rāda šī pieredze, mēs spējam sasniegt nepieciešamo rezultātu. Daugavpils skolēni valsts pārbaudes darbos latviešu valodā un arī citos priekšmetos rāda ļoti labus rezultātus, un līdz ar to, manā skatījumā,

nevajadzētu šobrīd visām reformām pa virsu uzlikt vēl vienu reformu, ņemot vērā, arī to, ka šobrīd aktuālākais ir jaunā mācību satura ieviešana.

Situācijā, kad mēs lāgā nezinām, kā strādāsim un ko darīt pie jaunā satura, apgrūtināt šo procesu vēl ar latviešu valodas papildu devu nebūtu pareizi. Cita lieta, kāpēc mēs nevaram to izdarīt. Un es arī uzsveru - nevaram, nevis negribam, mums tomēr nav pietiekoši liela skaita pedagogu, kuri brīvi [latviešu] valodā varētu pasniegt savu priekšmetu. Viena lieta ir bilingvāli, otra lieta ir latviešu valodā,” skaidro Isupova.

Aleksandra ir 12. klases skolniece, plāno studēt Rīgas Stradiņa universitātē un ir pārliecināta, ka reforma tāpat kā latviešu valodas zināšanas ir nepieciešamas. Taču, cik ātri pāriet uz apmācībām tikai latviski, jauniešu domas Daugavpils mazākumtautību skolās dalās. “Šis jautājums ir sāpīgs, jo arī mūsu skolā ir tādi skolotāji, kuri ļoti labi pasniedz, bet ar latviešu valodu viņiem nav tik labi. Jābūt kādiem kursiem skolotājiem, un tad jau viss aizies. Tas dažiem būs grūti, arī maniem klasesbiedriem dažiem ar latviešu valodu nav tik labi, taču tas notiek pakāpeniski, un viss ir viņu rokās, ja viņi gribēs, tad visu sapratīs,” saka Aleksandra.

“Ja viss mācību process jau no 1. klases būs latviešu valodā, tad skolēni latviski runās un iemācīsies, un labi runās latviski vismaz jau 5. klasē,” saka kāds cits vidusskolēns.

“Es uzskatu, ka mūsu valstī nav tikai latviešu bērni, bet ir arī krievu bērni, kuriem latviski mācīties būs ļoti grūti. Lai pilnīgi mācētu latviešu valodu, tad bērnam jau no agras bērnības jārunā latviski.

Mūsu gadījumā, kad mēs sākām mācīties bilingvāli pamatskolā un kad  jāpāriet vidusskolā tikai uz apmācībām latviešu valodā, daudziem skolēniem ir ļoti grūti. Ne visi var saprast stundas vielu,” viņš uzsver.

Vai reforma sevi attaisnos un vai neuzliks vēl lielāku slodzi skolotājiem, kuriem pēc stundām nāksies papildus skaidrot mācību vielu bērniem, šo jautājumu uzdod Daugavpils izglītības pārvaldes vadītāja Isupova.

“Skolotājs, ja viņš ir īsts skolotājs, viņš nevarēs atļauties to situāciju - norunāt visu stundu tikai latviski, kad bērni aiziet un neko nesaprot. Skolotājs vienalga skaidros bērnam dzimtajā valodā.

Ko tad mēs rezultātā iegūsim? Mēs iegūsim tādu lielu mānīšanos. "Uz papīra" mums notiek mācību process latviski, bet patiesībā notiek tā, lai bērns saprastu, un tas ir bilingvāli,” uzsver Isupova.

Nozīmīga attieksme ģimenē pret latviešu valodu

Svarīga ir ne tikai skolas un skolotāju gatavība mācīt bērnus latviešu valodā. Galu galā, pārceļoties dzīvot un strādāt uz citām valstīm, piemēram, Vāciju, Norvēģiju vai  Angliju, mūsu aizbraucējiem nerodas jautājums par motivāciju, kādā valodā bērnam skolā jāmācās, tāpēc svarīga ir ģimenes attieksme.

“Manam dēlam ir 15 gadi un viņš mācās 9. klasē, attiecīgi visas plānotās reformas tieši attieksies uz viņu, viņa izglītību,” Renāte kā mamma, lai arī saskata nelielas grūtības reformas ieviešanā, kopumā ir pozitīvi noskaņota uz pārmaiņām, jo ieguvējs no tās būs viņas bērns.

“Es reformu vērtēju ārkārtīgi pozitīvi, neskatoties uz to, ka mums ir krievu ģimene un dzimtā valoda ir krievu. Es saprotu, ka mana bērna nākotne ir atkarīga no viņa valodas zināšanām un valodu daudzuma. Es saistu sava bērna nākotni ar Latviju, tāpēc latviešu valodas zināšanas ir obligātas. Galvenais, lai šo reformu atbalstītu vecāki .Tad motivācija, arī profesionālisms nāks pats no sevis,” uzsver Renāte.

Tieši kopdarbu - skolas, skolotāju, bērnu un ģimenes motivāciju mācīt un mācīties latviski - kā galveno uzsver  Daugavpilī uzrunātie mazākumtautību skolu skolēni, skolotāji un vecāki, lai reforma pārējai uz mācībām latviski varētu notikt un ieguvēji no tās būtu tieši bērni. Savā ziņā punkts diskusijām par pāreju uz mācībām valsts valodā ir pielikts šonedēļ, kad Satversmes tiesa nosprieda, ka Izglītības likuma grozījumi, kurus apstrīdēja vairāki partijas "Saskaņa" 12. Saeimas deputāti, atbilst Satversmei, un pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā notiks.

KONTEKSTS:

Saeima 2018. gada martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz ar 2019./2020. mācību gadu mazākumtautību izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā vidusskolu posmā.

Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma, 2018./2019. mācību gadā tiks sākta jauno izglītības vadlīniju ieviešana, kas paredz būtiski palielināt latviešu valodas lomu mācīšanās procesā, nodrošinot mazākumtautību bērnu sekmīgu integrāciju sākumskolā.

Pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā plānots sākt 2019./2020. mācību gadā - tad ir paredzēts sākt pāreju no esošajiem pieciem mazākumtautību izglītības modeļiem uz jauniem trim mazākumtautību izglītības modeļiem pamatizglītībā. Šajā pašā gadā tiks sākta secīga pāreja uz jaunu bilingvālās izglītības modeli 7.-9. klasēs, paredzot, ka ne mazāk kā 80% no mācību satura tiek mācīti valsts valodā, ieskaitot svešvalodas. Tāpat 2019./2020. mācību gadā valsts pārbaudījumi 9. klasēm notiks tikai latviešu valodā.

No 2020./2021. mācību gada vispārējās izglītības iestādēs 10. un 11. klasē visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Gadu vēlāk - no 2021./2022. mācību gada visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti latviešu valodā, tāpat saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

 

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti