Ārpus Rīgas

''Kursas Laika'' galvenā redaktore Anita Kantāne par Nīcas pašvalbdības sēdēm

Ārpus Rīgas

LLKC speciālists Māris Narvils par laikapstākļu svārstību ietekmi uz dārziem

“Ludzas Novada Vēstis” krievu valodā - turpmāk tikai pēc individuālā pieprasījuma

«Ludzas Novada Vēstis» krievu valodā - turpmāk tikai pēc individuālā pieprasījuma

Valsts valodas centrs, atsaucoties uz likumdošanu, pieprasa pašvaldībām savus informatīvos izdevumus vai nu publicēt tikai valsts valodā, vai arī svešvalodā publicēto izdevumu izsniegt pēc rakstiska vai mutiska pieprasījuma. Tāpēc kāda Latvijas pašvaldība vispār atteikusies no izdevumu publicēšanas krievu valodā, citas ignorē norādījumus, savukārt Ludzas novads nolēmis pakļauties Valsts valodas centra prasībām.

Uzrunātie ludzānieši, kas pašvaldības informatīvos izdevumus ieraduši saukt par “avīzēm”, vēl īsti neizprot, ko īsti nozīmē tas, ka turpmāk izdevumu krievu valodā varēs saņemt tikai pēc pieprasījuma, tomēr ir pārliecināti, ka vietās, kur ir daudz krievvalodīgo, pašvaldības informācija būtu jāpublicē arī krievu valodā.

Līdz pērnā gada vidum Ludzas novada informatīvais izdevums “Ludzas Novada Vēstis” iznāca latviešu valodā un tajā bija ieliktnis krievu valodā. Tomēr tagad Ludzas novada deputāti lems par novada informatīvā izdevuma izdošanu atsevišķi latviešu un atsevišķi krievu valodā, skaidro Ludzas novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs:

“Ņemot vērā, ka Valsts valodas centra aizrādījumi bija, ka saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem pašvaldība var sniegt informāciju arī svešvalodā pēc pieprasījuma, tad Ludzas novada informatīvais izdevums tagad tiek izdots atsevišķi latviešu un krievu valodā, un izdevumu krievu valodā iedzīvotāji var saņemt pēc pieprasījuma noteiktās vietās – pašvaldībā, pašvaldības iestādēs, bibliotēkās, arī veikalos.”

Pašvaldības vadītājs atzīst, ka bijusi doma attiekties vispār no izdevuma publicēšanas krievu valodā, taču iedzīvotāji, savācot 900 parakstus, izteicās par to, lai izdevums būtu lasāms arī krievu valodā.

“Ludzas novada pašvaldība ir saņēmusi gan Ludzas Krievu biedrības “Nasļedije” iesniegumu, gan iedzīvotāju iesniegumus arī no pagastiem ar lūgumu publicēt pašvaldības izdevumu ne tikai latviešu, bet arī krievu valodā, tāpēc mums bija pamats izdot šo informatīvo izdevumu divās valodās,” saka Mekšs.

Ludzas novada informatīvā izdevuma "Ludzas Novada Vēstis" tirāža latviešu valodā sasniedz 3000 eksemplāru, krievu valodā - tūkstotis. Pašvaldība tam šogad tērēs 13,5 tūkstošus eiro.

Rēzeknes pilsētā savukārt pašvaldības informatīvo izdevumu drukā divās valodās - reizi nedēļā 15 tūkstošos eksemplāru - un atšķirībā no kaimiņiem Ludzā nogādā tieši rēzekniešu pastkastēs. Šiem mērķiem šogad Rēzekne plāno tērēt vismaz 150 tūkstošus eiro.

Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs ir pārliecināts, lai arī domē diezgan regulāri viesojas Valsts valodas centra inspektori, likuma prasības pašvaldība nepārkāpj.

“Pēdējais konflikts, kas izcēlās ar Valsts valodas centru, bija attiecās uz to, ka mums Valsts valodas centrs liedza izplatīt domes telpās šo avīzi, bet, ja mēs ņemam rokās, mēs redzam, ka ne pirmā, ne pēdējā lapa nav krievu valodā. Mēs zinām, ka tikai valsts valodā varam izplatīt informāciju pašvaldības telpās, un pēdējais konflikts beidzās ar to, ka uzliktais sods man personīgi bija atcelts ar augstāk stāvošas instances lēmumu. Pilsētas avīzi joprojām var saņemt arī mūsu iestādēs, bet pēc pieprasījuma pastkastēs - šeit nekāda pārkāpuma nav. Tas ir atļauts ar Latvijas likumdošanu,”skaidro Bartaševičs.

Pirms pusotra gada par Rēzeknes domes informatīvā izdevuma jeb, kā to sauc pats mērs Aleksandrs Bartaševičs, avīzes jautājumiem notika arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārbaude:

“KNAB ierosināja administratīvo lietu pret visiem deputātiem, kas balsoja kādreiz par avīzes nolikumu, kur bija pateikts, ka mēs izdodam avīzi divās valodās. Viņi uzskatīja, ka mēs nebijām tiesīgi tādu lēmumu pieņemt. Diezgan dīvaini šī izskatīšana noslēdzās, jo kādus deputātus sodīja, kādus nesodīja, jo tiesa atcēla to KNAB lēmumu.”

Valsts valodas centra pārstāvis Viesturs Razumovskis atzīmē, ka centrā regulāri tiek saņemtas iedzīvotāju sūdzības par Valsts valodas likuma pārkāpumiem tieši attiecība uz pašvaldību informatīvajiem izdevumiem.

“Valsts valodas likums un konkrēti 21.panta 1.daļa noteic, ka publiskas personas, šajā gadījumā arī pašvaldības, informāciju sniedz tikai valsts valodā. Ir arī izņēmumi, un atsevišķās situācijās līdztekus valsts valodai var būt arī svešvaloda. Ja mēs runājam par pašvaldības informatīvajiem izdevumiem, tad visbiežāk šie izņēmumi nav attiecināmi uz gadījumiem, kad līdztekus valsts valodai var lietot pašvaldību informatīvajos izdevumos arī svešvalodu, bet pastāv iespējas šo informāciju saņemt svešvalodā pēc pieprasījuma.”

Lai novērstu tiesisko neskaidrību par informācijas apjomu, kas publicējama pašvaldības informatīvajos izdevumos, Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija (VARAM) kopīgi ar Kultūras ministriju izstrādāja un vēl 2016.gadā iesniedza priekšlikumus likumprojektam "Grozījums likumā "Par pašvaldībām"" Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Minētie priekšlikumi citu starpā paredzēja, ka pašvaldības informatīvais izdevums izdodams tikai valsts valodā, izplatāms bez maksas, un tajā ietverama skaidra norāde, ka tas ir pašvaldības gatavots informatīvais materiāls. Pašlaik galavārds par plānotajiem grozījumiem likumā “Par pašvaldībām” ir jāsaka Saeimai.

1 komentārs
Anonīms lietotājs 17725
Kāda velna pēc neatkarīgā valstī ir jāiznāk informatīviem izdevumiem svešvalodā? Cik pilsētās krievijā diez iznāk pašvaldības informatīvie izdevumi latviski vai vāciski? Varbūt pietiks beidzot izdabāt agresīvas un stagnatīvas mazākumtautības interesēm?
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti