“Viņa guļ tikai uz kreisās puses. Ir sāpes - sāp kāja, papēdis, vēderā sāpes ir,” tā savas 98 gadus vecās mātes pašreizējo veselības stāvokli raksturo Ciblas novadā dzīvojošā Lilija, kura daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāva ar malku apkurināmajā dzīvoklītī nu jau 5 gadus kopj pēc gūžas kaula lūzuma pie gultas piekalto māmiņu. “ Es viņu apsēdinu, aizbraucam uz virtuvi, rociņas grūti pacelt, bet kaut kā jau mēģinām. Paceļu, palīdzu atgulties, viņa pasēž saliktajos spilvenos.”
Lilijai pašai ir 70 gadi un ar katru gadu veselības problēmu ir aizvien vairāk, tāpēc viņa pieļauj iespēju, ka vajadzības gadījumā meklēs palīdzību pašvaldībā. Ja to Lilija darītu pašlaik, tad atklātos, ka apkārtējos sociālās aprūpes centros ievietot savu tuvinieku nav iespējams, būtu jāgaida rindā.
“Sociālo gultu mums diemžēl pašiem nav,'' Ciblas novada Sociālā dienesta vadītāja Inta Senkāne atklāj, ka
sociālie darbinieki nākot talkā laukos dzīvojošajiem vecajiem cilvēkiem, taču skaidrs, ka pienākot brīdis, kad ir jāizlemj, ko ar slimu, nereti vientuļu cilvēku darīt.
“Tos, kuri ir guloši cilvēki, tos mēs ievietojam Kārsavā sociālās aprūpes gultās vai arī Zilupes sociālās aprūpes gultās. Pa vienam mums ir Lūznavas pansionātā un Malnavas pansionātā. Sabiedrība noveco, un arī mūsu Ciblas novads strauji noveco, jo vecu cilvēku mums ir relatīvi vairāk nekā bērnu. Pašlaik mūsu novadā ir 2429 iedzīvotāji un virs darbaspējas vecuma ir 576 cilvēki.”
Pēc plānotās teritoriālās reformas Ciblas novads tiks pievienots Ludzas novadam. Taču arī te vienīgais veco ļaužu aprūpes centrs, kurā ir 47 vietas, ir pārpildīts. Ludzas Sociālā dienesta vadītāja Lilita Gorbunova-Kozlova zina teikt, ka pašlaik rindā uz vietu pansionātā gaida 23 cilvēki.
“Pēdējā laikā ir tāda tendence, ka šīs iestādes ir ļoti pārpildītas. Arī mūsu pansionāts ir pārpildīts. Ir izveidojusies rinda, un šobrīd mēs jau pērkam pakalpojumu no blakus novada. Ja pavasarī mēs zvanījām un meklējām vietas, piemēram, Balvu pansionātā, tur bija vietiņas, tad šobrīd arī tur viss ir pārpildīts un izveidojusies rinda,” skaidro Gorbunova-Kozlova.
Lai atrisinātu veco ļaužu izmitināšanas problēmu, Ludzas novads nolēmis atvērt pansionāta ''Ludza'' filiāli turpat novada teritorijā bijušā bērnunama telpās. Novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs norāda, ka
novadā ir vairākas tukšas ēkas, ko varētu izmantot pansionāta vajadzībām, taču pansionāta filiāli ar nodomu ir nolemts veidot laukos, nelielajā Istalsnas ciematiņā, 10 kilometru attālumā no Ludzas.
“Pēc bērnunama aiziešanas bija nepieciešams veikt kosmētisko remontu, kas jau tuvojas noslēgumam. Tiks izremontētas 1. stāva telpas. Plānots ir renovēt arī 2. stāvu. Ēka ir diezgan jauna, normālā stāvoklī, atbilstoša. Arī telpas plašas. Es domāju, iemītniekiem tur būs labi. Tur ir pieejamība nodrošināta, arī lifts ir. Mēs apdzīvosim ēku, kas rajona padomes laikā bija būvēta kā bērnunams, par to mēs vēl arī atmaksājam aizņēmumu,” stāsta Mekšs.
Pašvaldība ēkas kosmētiskā remonta veikšanai ir piešķīrusi 20 tūkstošus eiro. Filiālē plānots nodarbināt 10 cilvēkus. Pansionāta ''Ludza'' filiālē varēs izvietot sākumā 25 iemītniekus, bet nepieciešamības gadījumā vēl tikpat – otrajā stāvā. Izvērtējot pašreizējo situāciju sociālajā aprūpē Latgales novados, Ludzā ir nolēmuši piedāvāt vietas savā pansionātā arī citu novadu iedzīvotājiem, saka Mekšs:
“Arī citos novados ir šīs problēmas. Es domāju, ka attālums šajā gadījumā nebūs svarīgākais. Galvenais - pakalpojuma cena un pakalpojumu kvalitāte.”
Ar veco ļaužu izmitināšanas problēmu cilvēki saskaras visā Latgalē. Rēzeknes veco ļaužu pansionātā visas 210 vietas aizņemtas, Rēzeknes novada visās aprūpēs iestādēs brīvu vietu nav. Līdzīga situācija ir arī Kārsavas, Zilupes, Balvu novados.
2030. gadā gandrīz puse valsts iedzīvotāju būs vecāki par 50 gadiem. Tas nozīmē, ka gan īslaicīgās, gan ilgstošās aprūpes iestāžu būs nepieciešams aizvien vairāk.
